Daugavpilī, pēc iedzīvotāju skaita otrajā lielākajā Latvijas pilsētā, tikai katrs piektais iedzīvotājs ir latvietis, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Daugavpilī tikai katrs piektais iedzīvotājs ir latvietis (4)
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem šā gada sākumā dzīvo 78,3 tūkstoši iedzīvotāju. Katrs ceturtais daugavpilietis (20 992 jeb 26,8 %) dzīvo Jaunbūves apkaimē. Otrajā un trešajā pēc iedzīvotāju skaita lielākajā Daugavpils apkaimē Ķīmijā un Jaunajā Forštatē dzīvo katrs septītais (11 459 jeb 14,6 % un 11 083 jeb 14,1 %).
Nākamajās 11 apkaimēs iedzīvotāju skaits ir virs tūkstoša (no 1026 līdz 5789): Esplanādē, Centrā, Grīvā, Ruģeļos, Dzelzceļniekā, Cietoksnī, Vecstropos, Vecajā Forštatē, Viduspoguļankā, Judovkā, Gajokā. 10 apkaimēs iedzīvotāju skaits ir virs simta (no 105 līdz 957). Vismazāk iedzīvotāju apmetušies Liginišķos (55).
Vislielākā Daugavpilī pārstāvētā tautība ir krievi, kuru īpatsvars ir 46 %. Puse iedzīvotāju ir krievi četrās apkaimēs: Križos (51 %), Ķīmijā, Nīderkūnos un Čerepovā (50 % katrā). Virs vidējā robežās no 47 % līdz 48 % krievu īpatsvars ir astoņās, 46 % – četrās apkaimēs. Krievu īpatsvars zem vidējā pilsētā ir deviņās Daugavpils apkaimēs.
Otrās lielākās tautības – latviešu – īpatsvars vidēji Daugavpilī ir 21 %. Visvairāk – 31 % – latviešu dzīvo Liginišķos. Robežās starp 25 % un 29 % latviešu ir sešās apkaimēs: Viduspoguļankā, Mazajos Stropos, Centrā, Mežciemā, Esplanādē, Dzintaros. Virs Daugavpils vidējā latviešu īpatsvars ir arī Vizbuļos (22 %), Križos un Cietoksnī (23 % katrā). Proporcionāli vismazāk latviešu dzīvo Nīderkūnos (15 %), Judovkā un Vecajā Forštatē (16 % katrā).
Trešā lielākā tautība Daugavpilī ir poļi – 13 %. Desmit apkaimēs poļu ir vairāk nekā vidēji pilsētā, visvairāk – Kalkūnos un Liginišķos (18 % katrā). Vizmazāk poļu dzīvo Cietoksnī (8 %) un Križos (9 %).
Bērnu vecumā līdz 17 gadiem īpatsvars vidēji Daugavpilī ir 18 %. Proporcionāli visvairāk bērnu – 28 % – dzīvo Dzintaros. 23 % bērnu ir Kalkūnos un Ruģeļos, 21 % – Jaunajos Stropos un Nīderkūnos, 20 % – Centrā, Cietoksnī, Judovkā, Križos, Viduspoguļankā, 19 % – Čerepovā, Dzelzceļniekā un Vecajā Forštatē. Astoņās apkaimēs bērnu ir tikpat, cik vidēji visā pilsētā: Ezermalā, Gajokā, Jaunajā Forštatē, Jaunbūvē, Ķīmijā, Mežciemā, Vecstropos, Vizbuļos. Vismazāk bērnu ir Liginišķos (13 %).
Daugavpils ir noteikusi 25 pilsētas apkaimju robežas. Iedzīvotāju skaita ziņā secībā no lielākās uz mazāko tās ir: Jaunbūve, Ķīmija, Jaunā Forštate, Esplanāde, Centrs, Grīva, Ruģeļi, Dzelzceļnieks, Cietoksnis, Vecstropi, Vecā Forštate, Viduspoguļanka, Judovka, Gajoks, Nīderkūni, Čerepova, Križi, Mežciems, Jaunie Stropi, Ezermala, Kalkūni, Vizbuļi, Mazie Stropi, Dzintari, Liginišķi. Daugavpils ir ceturtā valstspilsēta aiz Rīgas, Valmieras un Jūrmalas, par kuras apkaimēm tiek publicēta statistika. Detalizēta statistika Daugavpils apkaimēs publicēta oficiālās statistikas portāla datubāzē.