LMT riskē zaudēt militārās industrijas projektus, brīdina komisija (2)

Pēc LMT un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pārstāvju uzklausīšanas komisija deputāti nolēmuši vērsties Ministru kabinetā ar aicinājumu nodrošināt, ka Latvijas valsts saglabā "šo unikālo militāro spēju attīstības potenciālu".

Sēdē LMT pārstāvji iepazīstinājuši deputātus ar uzņēmuma īstenotajiem projektiem.

Saeimas Preses dienests uzskaita, ka LMT sadarbībā ar NBS izstrādājis un testējis gan militārās vides informācijas tehnoloģiju un sakaru risinājumus, gan bezpilota lidaparātu programmas, kā arī nodrošinājis unikālu 5G testa vidi Ādažu militārajā bāzē, kur norit ikgadēji NATO līmeņa digitālās savienojamības eksperimenti DiBaX ("Digital Backbone Experimentation"). Šajos eksperimentos īpaša uzmanība tiekot pievērsta piektās paaudzes mobilo telekomunikāciju un zemās orbītas satelītu izmantošanai, lai atbalstītu tehnoloģiju savietojamību visu veidu - ūdens, zemes, gaisa, kosmosa un kibertelpas - bruņoto spēku militārajos uzdevumos.

LMT esot guvis pieredzi arī Ukrainā, kā arī nodibinājis partnerību ar aizsardzības industrijas starptautiskajiem partneriem, tostarp "Rheinmetal", "Patria", "Saab", "Kongsberg", BAE Systems un citiem.

NDK priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (JV) pauž, ka LMT līdzīpašnieces Zviedrijas telekomunikāciju kompānijas "Telia" un uzņēmuma "redzējums par LMT attīstību un vērtībām diametrāli atšķiras".

"Nav pieļaujams, ka laikā, kad valsts drošība un aizsardzība ir mūsu kopēja un neapšaubāma prioritāte, "Telia" pārstāvju neieinteresētības dēļ riskējam zaudēt projektus, kas vistiešākajā mērā saistīti ar bruņoto spēku aizsardzības spēju uzlabošanu," paziņojumā citēts Latkovskis.

NDK strādā pa vienam deputātam no katras Saeimas frakcijas - Latkovskis, Daiga Mieriņa (ZZS), Atis Švinka (P), Jānis Dombrava (NA), Edvards Smiltēns (AS), Igors Judins ("Stabilitātei") un Kristaps Krištopans (LPV).

Jau ziņots, ka valdība šogad 16.jūlijā slēgtā sēdē vienojās par tālākajiem scenārijiem sarunās ar telekomunikāciju uzņēmumu "Tet" un LMT otru akcionāru - "Telia". Valdība uzdeva Ekonomikas ministrijai (EM) veikt šīs sarunas.

Savulaik tikusi izveidota sarežģīta "Tet" un LMT pārvaldības shēma, par kuras maiņu abiem akcionāriem - Latvijas valstij un "Telia" - līdz šim tā arī nav izdevies vienoties.

Valstij SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor") personā pieder 51% "Tet" daļu, bet "Telia" meitasuzņēmumam "Tilts Communications" - 49% "Tet" daļu. Savukārt LMT kapitālā kopumā 49% pieder "Telia" un tās meitaskompānijai "Sonera Holding", 28% - Latvijas valstij caur Latvijas Valsts radio un televīzijas centru (23%) un "Possessor" (5%), bet vēl 23% LMT daļu pieder "Tet".

Tas teorētiski nozīmē, ka ar "Tet" starpniecību "Telia" īpatsvars LMT kapitālā ir 60,3%, bet Latvijas valsts - 39,7%. Tomēr praksē tā nenotiek un faktiski valstij ir izšķiroša kontrole arī LMT, jo tai ir vairākums "Tet". Vienlaikus tas ir bremzējis vairākus stratēģiskus lēmumus, kuriem ir nepieciešama vienprātība.

"Telia" ir piedāvājusi šo kārtību mainīt. Proti, LMT par naudu iegādātos "Tet" telekomunikāciju biznesu, kas būtu izdalīts atsevišķā uzņēmumā (nosacīti "Tet Telco"), abiem esošajiem "Tet" akcionāriem tiktu izmaksātas speciālas dividendes un "Telia" valstij pārdotu savus 49% "Tet" daļu, savukārt no "Tet" iegūtu trūkstošo 1% LMT daļu, kā rezultātā abiem galvenajiem akcionāriem - valstij un "Telia" - piederētu pa 50% LMT. Tiek piedāvāts vēlāk veikt IPO un 20% vai lielāku apjomu LMT akciju kotēt biržā. Publiskajā piedāvājumā daļu savu akciju pārdotu abi akcionāri. Darījuma rezultātā tiktu manīts arī kompāniju augstākais menedžments.

Valsts amatpersonas nav oficiāli komentējušas šo piedāvājumu, bet noraidījušas iespēju, ka valsts varētu pārdot savas daļas. Noprotams, ka tiek pat izskatīta iespēja no "Telia" atpirkt LMT daļas.

EM līdz 15.oktobrim jāsagatavo ziņojums valdībā ar sarunu rezultātiem, tostarp ar informāciju, par ko abi akcionāri vienojušies, kā arī par to, kāds varētu būt tālākais šo uzņēmumu ceļš.