/nginx/o/2024/10/11/16412411t1h87e7.jpg)
NATO sabiedrotajiem nevajadzētu baidīties no Kremļa draudēšanas ar kodolieročiem, lai vājinātu Rietumu militāro palīdzību Ukrainai, rosina alianses jaunais ģenerālsekretārs Marks Rite. “Nē, viņiem nevajadzētu, un viņi tam pat nepievērš uzmanību,” viņš sacīja, atbildot uz jautājumu intervijā britu televīzijas kanālam Sky, kas publiskota ceturtdienas, 10. oktobra vakarā.
Rite sacīja, ka NATO valstu kodolmācības, kas sāksies nākamnedēļ, demonstrēs alianses gatavību reaģēt uz Kremļa draudiem. “NATO ir spēcīga. Mēs varam stāties pretī jebkuram pretiniekam. Mums ir viss nepieciešamais, lai NATO būtu droša un spētu pretoties jebkādiem draudiem. Un mēs nekad neļausim sevi iebiedēt valstīm, kas nav NATO dalībvalstis un kas mēģina mūs apdraudēt. Tas ir bezjēdzīgi, lai viņš (Putins) labāk pārtrauc to darīt,” uzsvēra alianses ģenerālsekretārs.
“Ir ļoti svarīgi, lai mēs pārbaudītu un stiprinātu savu aizsardzību. Mēs esam arī skaidri pateikuši mūsu pretiniekiem, ka esam gatavi reaģēt uz jebkādiem draudiem,” viņš piebilda.
10. oktobrī Rite Londonā tikās ar Lielbritānijas premjerministru Kīru Stērmeru un pēc tam piedalījās viņa sarunās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, kurš bija devies tūrē pa Eiropu, lai vēlreiz iepazīstinātu ar savu “uzvaras plānu”, pārliecinātu Rietumus palielināt ieroču piegādes savai valstij un ļautu Kijivai ar Rietumu tāla darbības rādiusa raķetēm iebrukt Krievijas teritorijā.
Krievijas diktators Vladimirs Putins jau ir brīdinājis, ka atļauju Ukrainai uzbrukt Krievijai ar tāla darbības rādiusa raķetēm Maskava uztvers kā tiešu NATO iesaistīšanos Krievijas un Ukrainas konfliktā. Tāpēc viņš ir ierosinājis koriģēt Krievijas kodolieroču doktrīnu tā, lai “agresija”, ko veic valsts, kas nav kodolvalsts, bet ko atbalsta kodolvalsts, tiktu uzskatīta par kopīgu uzbrukumu Krievijai.
Kodoldraudus pret NATO ir izteicis arī Krievijas Drošības padomes sekretāra vietnieks Dmitrijs Medvedevs, kā arī citi Krievijas varas pārstāvji un propagandas plašsaziņas līdzekļi. Pēc tam, kad Eiropas Parlaments 19. septembrī pieņēma rezolūciju, kurā aicināja atļaut Ukrainai uzbrukt Krievijai ar Rietumu tāla darbības rādiusa raķetēm, Domes priekšsēdētājs Vjačeslavs Volodins atgādināja, ka starpkontinentālās ballistiskās raķetes “Sarmat” lidojuma laiks līdz Strasbūrai, kur atrodas Eiropas Parlaments, ir 3 minūtes un 20 sekundes.
Ņemot vērā nesenos Maskavas draudus, NATO nākamnedēļ sāks ikgadējās kodolmācības “Steadfast Noon”.
Tās vadīs Beļģija un Nīderlande, un tajās piedalīsies 2000 karavīru no 13 valstīm, astoņas militārās bāzes un 60 lidmašīnas, kas spēj pārvadāt kodolieročus.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)