Šolcs atteicies piegādāt Ukrainai smago tehniku (26)

Saskaņā ar “Bild” rīcībā esošo dokumentu Bundesvērs neplāno nosūtīt Kijivai jaunu smago bruņojumu. Pēc pēdējo 18 tanku “Leopard 2” nosūtīšanas turpmākas piegādes nav plānotas, lai gan Vācijas armijas rīcībā ir aptuveni 300 šādu transportlīdzekļu. Tas pats attiecas arī uz citiem tehnikas veidiem - kājnieku kaujas mašīnām, bruņutransportieriem un haubicēm.

Laikraksts norāda, ka Berlīnes piektdien paziņotais jaunā militārās palīdzības pakete Kijivai jau bija apsolīta un finansēta pagājušajā gadā.

Par situāciju labi informēti avoti laikrakstam paskaidroja, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 11. oktobrī tikšanās laikā ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu lūdzis tāla darbības rādiusa raķetes “Taurus”, lai uzbruktu mērķiem Krievijas teritorijai, un apstiprināt Ukrainas paātrinātu uzņemšanu NATO.

Šie Ukrainas prezidenta lūgumi Berlīnē tika uzņemti vēsā gaisotnē. Šolcs neteica viennozīmīgu “nē”, bet arī nesniedza pozitīvu atbildi. Politologs un starptautiskās politikas profesors Bundesvēra universitātē Minhenē Karlo Masala sacīja, ka Zelenska Eiropas tūre bija neveiksmīga.

“Zelenskis nevirzījās uz priekšu divos galvenajos sava uzvaras plāna punktos. Tāpēc no Ukrainas viedokļa Eiropas tūre izrādījās neveiksmīga,” sacīja Masala.

Cits informēts avots skaidroja, ka ASV prezidents Džo Baidens atcēlis plānoto braucienu uz Vāciju, lai piedalītos Ramšteinas sanāksmē, jo nav vēlējies komentēt Ukrainas un Krievijas karu. Oficiālais iemesls ir viesuļvētra Miltons, kas pagājušajā piektdienā skāra Floridas piekrasti.

Iepriekš aģentūra “Bloomberg” ziņoja, ka Vācija, Beļģija, Dānija un Norvēģija līdz gada beigām piešķirs Ukrainai militāro palīdzību 1,4 miljardu eiro apmērā.

Šolcs precizēja, ka līdzekļi tiks piešķirti pretgaisa aizsardzības sistēmām “Iris-T” un “Skynex”, tankiem “Gepard”, haubicēm, pretgaisa aizsardzības sistēmām, bezpilota lidaparātiem, radaru iekārtām un artilērijas šāviņiem. Vācijas kanclers arī apstiprināja, ka G7 valstis plāno piešķirt Ukrainai aizdevumus 50 miljardu ASV dolāru apmērā, kas tiks segti no Krievijas Centrālās bankas iesaldēto aktīvu peļņas.

Septembra sākumā Šolcs aicināja paātrināt kara izbeigšanu Ukrainā un sākt sarunas par miera līgumu ar Krieviju. Viņš arī uzsvēra, ka Krievijas pārstāvji būtu jāuzaicina uz otro miera konferenci par Ukrainu, kas būtu jārīko līdz gada beigām.

Savukārt Itālijas laikraksts” La Repubblica” citēja kādu avotu, kas apgalvoja, ka Vācijas kanclers izstrādā miera noregulējuma plānu, kura pamatā ir Minskas vienošanos principi. Pēc laikraksta vēstītā, iniciatīva “neizslēdz iespēju dažas Ukrainas teritorijas nodot Krievijai”. Tomēr Ukraina iepriekš vairākkārt ir teikusi, ka tā neizskatīs miera variantus ar teritoriālām koncesijām.