Noskaties ⟩ Sparāna kukuļošanas lietā kā starpnieki figurē Inkēns un Panteļējevs. Viens no viņiem sodīts par tirgošanos ar ietekmi (1)

Lidosta “Jūrmala” sāka darbu 2007. gadā. Taču drīz tā laika līdzīpašnieka Konstantīna Soloduhas reputācijas risku dēļ lidlaukam sākās problēmas ar sertifikāciju. Negatīvu atzinumu sniedza drošības iestādes. Kā raidījumam pastāstīja CAA Lidlauku standartu un drošības daļas vadītājs Raivo Bisenieks, lidostas sertifikātu apturēja 2014. gadā, bet pēc gada to jau anulēja.

Konstantīna Soloduhas vārds iepriekš bija izskanējis saistībā ar vairākiem ieroču tirdzniecības skandāliem. 2019. gadā viņu aizturēja aizdomās par starptautisko sankciju pārkāpšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Proti, ar K. Soloduhu saistītais uzņēmums, iespējams, bija sūtījis ložmetējus uz Dienvidsudānu, ko liedz Eiropas sankcijas.

2020. gadā, būdams apcietinājumā, Konstantīns Soloduha sniedza jaunas liecības – ka vēlējies atrisināt problēmas ar valsts institūcijām, kas neļauj sākt lidostas darbību, samaksājot kukuli Aigaram Sparānam, kurš tobrīd strādājis Satversmes aizsardzības birojā. Kā iespējamie starpnieki norādīti bijušie politiķi Edvīns Inkēns un Andrejs Panteļējevs.

K. Soloduha liecināja, ka 2013. gada 18. janvārī viņš Sparānam domāto kukuli – 35 tūkstošus eiro – esot nodevis Edvīnam Inkēnam. Raidījumam “de facto” ir zināms, ka saskaņā ar Inkēna sākotnēji liecināto nauda bija saņemta par sižeta veidošanu tolaik viņa firmas producētajā raidījumā “Jauna nedēļa”, kas iznāca Latvijas Televīzijā. Sakritība vai ne, taču sižets par lidostu “Jūrmala” 2012. gadā tiešām ir redzams lidostas facebook lapā.

Sniegt interviju “de facto” Inkēns atteicās. Taču telefona sarunā skaidroja naudas saņemšanu ar citiem iemesliem. Tas ir, toreiz bija aizņēmies no sava paziņas K. Soloduhas summu, mazāku par 35 tūkstošiem, lai nopirktu kameras tehniku. Turklāt aizņēmumu esot atdevis jau pēc mēneša – diviem, nenopērkot tehniku, jo Latvijas Televīzija lauza līgumu par raidījuma veidošanu.

Prokurors Aldis Lasmanis raidījumam sacīja, ka par notikumiem 2013. gadā “papildus objektīvu pārbaudi, informāciju un pierādījumus nebija iespējams iegūt” un līdz ar to “nebija iespējams konstatēt attiecīgo noziedzīgo nodarījumu”.

Izmeklētājiem Konstantīns Soloduha sacīja, ka vēlējies dot kukuli Sparānam arī caur Andreju Panteļējevu. Kurš savulaik ir strādājis SAB, bet tajā laikā ir bijis Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs. 2016. gada februārī Panteļējevs divreiz tikās ar Soloduhu Rīgā pie burgeru ēstuves. Un katru reizi saņēma 5 tūkstošus eiro.

Nopratināšanu laikā Panteļējevs ir liecinājis, ka ir ticies ar Sparānu tirdzniecības centra kafejnīcā Rīgā un nodevis kukuli – 7 tūkstošus eiro. Taču kukuļošanu izmeklēšanai pierādīt neizdevās.

Tomēr atšķirībā no pārējiem Panteļējevs ir atzinis, ka ņēmis naudu, lai sarunātu K. Soloduhas tikšanos ar Sparānu un lai ietekmētu SAB darbinieku nolūkā panākt lidostas apkalpošanas sertifikāta iegūšanu. Panteļējevam inkriminētais pārkāpums tika pārkvalificēts par tirgošanos ar ietekmi. Pērn lietu izbeidza ar prokurora priekšrakstu.

“Tas bija priekšraksts par sodu. Šāds soda veids bija piedāvāts, apsūdzētais tam piekrita. Sodu noteicu tādu, lai šis sods sasniedz soda mērķi. Man liekas, ka tas arī bija sasniegts,” teica prokurors Aldis Lasmanis.

Panteļējevs vainu ir atzinis un to nožēlo. Piespriesto naudas sodu – 9920 eiro – samaksāja. Taču izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai (ZZS), kuru konsultē politikas jautājumos, to nav teicis.

No komentāra raidījumam “de facto” A. Panteļējevs izvairījās, atsūtot šādu ziņu: “Es te tā filozofiski pārdomāju, un nonācu pie secinājuma, ka nevēlos par šo lietu neko runāt. Tas bija sen, man šī lieta jau beigusies divi gadi atpakaļ, un, kas tur tagad notiek ar Sparānu vai kādu citu, es nezinu. Varat iegūt informāciju pa oficiālajiem kanāliem no prokuratūras, un man tur nav ko piebilst. Atvainojos par sagādātajām neērtībām.”

Bijušais SAB darbinieks Aigars Sparāns kukuļņemšanu nav atzinis. Un lietu daļā pret viņu Valsts drošības dienests izbeidza pērn februārī. Tomēr kratīšanas laikā Sparāna mājās tika atrasti valsts noslēpumu saturoši materiāli. Par to sāka citu krimināllietu. Pēc spiegošanas panta, kas gan neparedz sadarbību ar ārvalstīm. Šovasar tiesa jau otrā instancē atzina Sparāna vainu. Spriedums vēl nav stājies spēkā. Taču aizstāvība pauž gatavību to pārsūdzēt.

Sparāna advokāts Aleksandrs Berezins norāda uz atšķirīgo likuma interpretāciju, sakot, ka “kriminālatbildība nav paredzēta par valsts noslēpumu saturošu dokumentu iegūšanu, glabāšanu, pārvadāšanu, ja tam nav spiegošanas pazīmju”. Bet to, kāpēc Sparāns paņēmis mājās valsts noslēpumu saturošus objektus, Berezins skaidroja ar neuzmanību. “Atbilstoši tam, ko viņš ir sniedzis liecībās, aizejot no darba, savāca visas fleškas, kas palika pāri, un paņēma uz mājām,” teica advokāts.

Prokurors A. Lasmanis atgādināja, ka apsūdzība celta par valsts noslēpuma vākšanu ilgstošā laika posmā. “Es uzskatu un saskaņā ar krimināllikumu, šī rīcība ir sodāma, tādēļ arī celta apsūdzība,” pauda A. Lasmanis.

Konstantīns Soloduha pēc ziņošanas par kukuļdošanu ir ticis uz brīvām kājām un šobrīd, visticamāk, atrodas ārpus Eiropas. Savukārt viens no lidostas “Jūrmala” patiesā labuma guvējiem Artjoms Soloduha raidījumam “de facto” ir minējis, ka šobrīd cer piesaistīt jaunu investoru, kas kļūtu par lidlauka jaunu īpašnieku un varētu atjaunot sertifikātu.