Noskaties ⟩ Budžeta veidošanas procesā ministrijām jāsamazina izdevumi par 50 miljoniem eiro

Septembra beigās trauksmi par nākamajam gadam atņemto naudu cēla privātie muzeji. Izrādījās, ka Kultūras ministrijas pamatbudžetā vairs nav šo muzeju atbalstam domātās naudas – vairāk nekā 242 tūkstošu eiro. Ar daļu no tās, piemēram, ebreju glābēja Žaņa Lipkes memoriāls varēja rēķināties iepriekšējos desmit gadus (atbalstu tagad sola no Latvijas Kultūrkapitāla fonda). Arī studenti bija nepatīkami pārsteigti, kad izrādījās, ka 2,6 miljonu eiro samazinājums skars trīs un vairāk bērnu ģimeņu un bāreņu stipendijas “Studētgods”. Bet Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) tagad meklē, kā varēs iztikt bez 1,6 miljoniem eiro, kas ir tam prasītā samazinājuma summa.

Dienesta direktore Liene Cipule stāsta: “Tas sākotnējais uzstādījums, kas nāca no ministrijas, bija sadaļā preces un pakalpojumi (..), bet uzreiz jau pirmajā sanāksmē minējām, ka šī pozīcija, no kuras ir ieplānots veikt šo samazinājumu, nevar tikt izskatīta. Tā nodrošina mūsu darbības nepārtrauktību, mūsu spējas sniegt pamatpakalpojumu iedzīvotājiem tātad tas nozīmē, šajā pozīcijā atrodas degviela, medikamenti, visi energoresursi, darbaspēka formas, visas izmaksas, kas saistītas ar mūsu pakalpojumu iedzīvotājiem.”

Tāpēc tagad dienestā analizē, kā racionālāk plānot brigādes, to izvietojumu un sastāvu. Veselības aprūpes nozarē tas nav vienīgais budžeta samazinājums. Citās iestādēs samazināšot mācību un komandējumu skaitu, sabiedrības informēšanas aktivitātes, taupīs arī uz biroja precēm un komunālajiem pakalpojumiem. Taču neatliekamās palīdzības dienestam plānotais samazinājums ir lielākais – vairāk nekā puse no kopējā nozares samazinājuma (3,1 miljoni eiro).

Veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) skaidro – tas tādēļ, ka no ministrijas un tās pakļautības iestādēm NMPD arī ir lielākais budžets. Taču viņš uzsver, ka netiek samazināti pakalpojumi, “bet katrā iestādē vērtē programmas, kuras nav efektīvas, nav vajadzīgas un tā tālāk”.

Līdzīgi savas programmas vērtējusi Labklājības ministrija, kas savā atbildības jomā nolēmusi par vairāk nekā trešdaļu jeb 1,8 miljoniem eiro samazināt finansējumu bāreņu atbalstam pēc pilngadības sasniegšanas. Konkrētā programma paredz, piemēram, apmaksāt mentorus, kas palīdz patstāvīgās dzīves sākšanā. Samazinājums esot iespējams, jo pašvaldības kavējas ar programmas īstenošanu un visu naudu tāpat neiztērē. Pašvaldību savienība gan norāda, ka tā ir jauna iespēja un tikai vasarā pieņemti attiecīgie Ministru kabineta noteikumi. Labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS), jautāts, vai samazinājuma vietā nebija jāmudina pašvaldības rīkoties aktīvāk, norāda – tas esot darīts. Un tāpat ministrs mudina turpināt šo programmu arī turpmāk, pat neraugoties uz mazāku finansējumu, naudu vajadzības gadījumā atradīs. “Ja nepildīsies kaut kur citur, mēs pārdalīsim kaut kur citur, kas tomēr pildās un ir pieprasīti,” sacīja Augulis.

Ar līdzīgu pieeju, ka šobrīd naudu samazinām, lai budžetu varētu pieņemt, bet vēlāk vajadzības gadījumā atkal to pārdalīs, nosacīts risinājums atrasts arī “Studētgods” stipendijai. Proti, Izglītības un zinātnes ministrija, lai arī mazāk, nekā bija plānots iepriekš, stipendiju tomēr sola palielināt un arī paplašināt saņēmēju loku. Taču jau iepriekš sauktais 2,6 miljonu samazinājums joprojām ir palicis ierakstīts budžeta samazinājumu ailē. “Par šo konkrēto, ja mēs runājam par “Studētgods”, tad mums ir vienošanās ar Finanšu ministriju, ka nauda, kas pirmajā pusgadā varētu tikt novirzīta “Studētgods”, būs no mūsu iekšējā resursa, kuru tad pēc tam Finanšu ministrija mums palīdzēs aizvietot atkal,” skaidroja izglītības ministre Anda Čakša (JV).

Gandrīz astoņu miljonu eiro jeb 3% samazinājums nākamā gada budžetā plānots arī ceļu remontiem un uzturēšanai. Satiksmes ministrijā to plāno kompensēt ar maksājuma pieaugumu par vinjeti jeb autoceļu lietošanas nodevu. “Līdz ar to es ceru, ka šis kopējais, pavisam nelielais kritums, ka viņš ļoti negatīvas sekas neatstās. Bet vienlaikus ļoti labi apzināmies, ka Latvijas autoceļu budžetam vajadzētu būt, nu, reizes trīs lielākam,” atzīst satiksmes ministrs Kaspars Briškens (“Progresīvie”).

Satiksmes ministrijai kopumā ir lielākais no kopējā 50 miljonu samazinājuma (kopā nedaudz virs 8 miljoniem eiro). Pēc tam seko Iekšlietu ministrija (gandrīz 7 miljoni eiro), kura, līdz ar kancelejas precēm, īres kompensācijām un citiem tēriņiem, taupīs arī uz formas tērpu iegādes rēķina. Finanšu ministrija (5,8 miljoni eiro) un tās pārraudzības iestādes lielākoties ierobežos komandējumus, seminārus un telpu remontus. Un lai arī aizsardzībai nākamgad budžetā dotas vislielākās priekšrocības, samazināmie tēriņi bija jāatrod arī tai (5 miljoni eiro). Tās pārraudzītāja jomā veiks mazāk remontu, brauks mazāk komandējumos, kā arī cita starpā rīkos mazāk pasākumu jaunsargiem un mazāk ekspozīciju Kara muzejā.

Ministriju uzskaitītie pasākumi liecina, ka arī kopumā samazinājumi sniedzas krietni tālāk par administratīviem un biroju uzturēšanas pasākumiem. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) atzīst, ka tas ir likumsakarīgi, jo šī ir jau otrā reize, kad ministrijām jāmeklē, kā samazināt izdevumus. “Iepriekšējā gadā bija lēmums samazināt visu ministriju izmaksas par gandrīz 140 miljoniem, un tad jau ministrijas gāja saviem apcirkņiem cauri un pamatā tas balstījās tiešām uz tādu pakalpojumu un materiālu vai preču samazināšanu. Un tas otrs piecdesmitnieks, kas nāca, varēja just, ka ministrijām ir diezgan sarežģīti, jo tomēr tie apcirkņi bija pārskatīti. Un tad mēs papildinājām ar formulu, ka ministrijas var skatīties savās programmās, lai samazinātu izdevumus, tad var arī samazināt programmas,” skaidro Ašeradens. Šie samazinājumi attiecas ne tikai uz nākamo gadu, bet vēl nākamajiem trim gadiem. Turklāt, kā norāda Finanšu ministrijā jau nākamgad būs jādomā par nākamajām izdevumu samazināšanas pasākumiem, kas nozīmētu jau strukturālas reformas, piemēram, institūciju apvienošanu, funkciju pārskatīšanu un tamlīdzīgas izmaiņas.