:format(webp)/nginx/o/2024/04/22/16024368t1hc651.jpg)
Latvijas Banka šonedēļ būtiski koriģēja ekonomikas izaugsmi – tā šogad augs daudz lēnāk, nekā iepriekš prognozēts. Latvijas ekonomika zaudē konkurētspēju. Lai sniegtu būtisku atbalstu uzņēmējiem un piesaistītu stratēģiski nozīmīgas investīcijas, ir izveidota Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Tā jau ilgstoši ir bez pilnvērtīgas vadības. Un iestādes reorganizācijai Ekonomikas ministrija piesaistījusi sīku PR firmu bez neviena darbinieka.
Jau vairāk nekā gads, kopš Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra ir bez vadītāja. Tomēr ekonomikas ministrs to par satraucošu neuzskata, jo vispirms ir jāveic pārmaiņas un tad jānāk jaunajam direktoram.
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) ir būtiska loma Latvijas ekonomikas izaugsmes sekmēšanā. Tā ir galvenā un vienīgā valsts pārvaldes iestāde, kas atbild par investīciju piesaisti un eksporta veicināšanu. Aģentūra īsteno arī tūrisma politiku un veido vienotu valsts tēlu. Iestādē strādā 300 cilvēku. Tās budžets ir 10 miljoni, no kuriem lielākā daļa ir valsts nauda, pārējais – Eiropas fondu līdzekļi.
Jauno aģentūras direktoru meklē jau visu ekonomikas ministra Viktora Valaiņa pilnvaru laiku. Iepriekšējais vadītājs Kaspars Rožkalns amatu atstāja dažas nedēļas pēc Evikas Siliņas valdības apstiprināšanas. Atlūgumu viņš iesniedza, jo uzskatīja, ka valsts līmenī nav skaidras prioritātes uzņēmējdarbības vides sakārtošanai.
Kaspars Rožkalns, bijušais LIIA direktors, “UPB nams” valdes priekšsēdētājs:
“Es nācu vadīt aģentūru, lai to mainītu un padarītu uzņēmējiem tuvāku. Mana personība ir tomēr privātā sektora, un gribējās tomēr ātrāk tās pārmaiņas.”
Konkursu uz LIAA direktora amatu izsludināja pērn rudenī. Prasības pretendentiem nevarēja nosaukt par ambiciozām. Pietika ar trīs gadu ilgu pieredzi vadošā amatā ar 10 padotajiem. Zināšanas investīciju piesaistē bija vēlamas. Pieteicās 52 pretendenti, taču ekonomikas ministrs pieņēma lēmumu izbeigt konkursu, jo viņu neapmierināja Valsts kancelejas rīkotās atlases izvēlētie finālisti – ilggadējā “Latvijas attīstībai” politiķe, vairāku lobiju organizāciju vadītāja Baiba Bļodniece un Fredis Bikovs no Rīgas Investīciju un attīstības aģentūras, kurš savulaik kandidējis Saeimas vēlēšanās kā kustības “Par!” biedrs.
Mēnesi vēlāk, 20.maijā, pēc ekonomikas ministra Viktora Valaiņa lūguma Valsts kanceleja izsludināja atkārtotu konkursu uz LIIA direktora amatu.
Šoreiz prasības bija ievērojami augstākas – varēja pieteikties vien tie, kuriem ir pieredze darbā privātajā sektorā un investīciju piesaistē uzņēmumiem 100 miljonu apmērā.
Konkurss ir noslēdzies, un Valsts kanceleja jau augustā nosūtīja divu visaugstāko novērtējumu saņēmušo pretendentu vārdus ekonomikas ministram iecelšanai amatā. Taču ministrs vilcinās to darīt.
Aģentūras pagaidu vadība uzticēta vien gada sākumā Ekonomikas ministrijā darbu sākušajam valsts sekretāra vietniekam Raivim Bremšmitam. Viņam jāveic iestādes reorganizācija. Pēc ministra teiktā, vienīgā kavēšanās ar jaunā kandidāta apstiprināšanu ir LIAA reformas, un abi konkursa finālisti to zinot.
Viktors Valainis, ekonomikas ministrs (ZZ):
“Kā saka, ka uz pārmijām zirgus nemaina. Tas ir arī tas, par ko esmu runājis, ka esošajam direktoram ir jāveic LIAA reforma līdz noteiktam brīdim, kad reforma var tikt uzskatīta par pabeigtu. Un tikai tad var nākt jaunais vadītājs. Jo tik apjomīgas pārmaiņas fināla stadijā nomainīt pārmaiņu veicēju uz citu būtu diezgan riskanti visam šim procesam.”
NP: Kāpēc?
V.V.: Jo pārmaiņas ir gana lielas. Un būs jāveic gana lielas darbinieku atlaišanas. Nav tā, ka tās ir viennozīmīgi uztvertas arī pašā iestādē.
NP: Tad faktiski Bremšmita kungam jāveic melnais darbs un tad nāks jaunais vadītājs?
V.V.: Jā, tā var arī teikt.
Raivis Bremšmits, LIAA direktora pienākumu izpildītājs:
“Reorganizācija, būsim godīgi, ir labas ziņas, bet ir arī sliktās ziņas atsevišķiem kolēģiem. Līdz ar to tas ir jānoved līdz skaidram finišam.”
Reformai ir skaidri mērķi – budžetu nesamazināt, taču palielināt aģentūrā atalgojumu tiem, kuri atbildīgi par atbalstu eksportējošiem uzņēmumiem, un investīciju piesaisti. Plānots atlaist ap 10% darbinieku.
Lai izlemtu, kuri tie ir, funkciju audits nav uzticēts kādai no pieredzējušām auditoru kompānijām. To nedara arī pašā aģentūrā.
Ekonomikas ministrija šim darbam noalgojusi nevienam nezināmu sabiedrisko attiecību firmu. Līgums ar SIA “Austra PR” slēgts 10.jūlijā par 9450 eiro. Kā liecina publiski pieejamā informācija, tad “Austra PR” pamatkapitāls ir 2 eiro. Pagājušā gada apgrozījums – 11 tūkstoši (11 422 eiro). Tajā nav reģistrēts neviens darbinieks.
NP: Auditu par LIIA darbu – investīciju piesaisti taisa kompānija “Austra PR”. Kāpēc kompānijai bez neviena darbinieka un bez iepriekšējas pieredze tiek uzticēts šāds darbs?
Viktors Valainis, ekonomikas ministrs (ZZS): Tas ir jāprasa pašai LIIA. Tas ir viņu kompetences jautājums. Es neiesaistos šādos jautājumos.
NP: Jūs izlēmāt funkciju auditu neveikt un piekritāt, ka tiek noalgota PR firma?
Raivis Bremšmits, LIAA direktora pienākumu izpildītājs: Šajā gadījumā tā bija Ekonomikas ministrijas izvēle. Aģentūra ir ministrijas padotības iestāde un pieņem to, ko ministrija piedāvā.
Līgumu ar “Austra PR” no Ekonomikas ministrijas puses parakstījis valsts sekretārs Edmunds Valantis. Viņš stāsta, ka firma izvēlēta cenu aptaujā ar lētāko piedāvājumu. Kurš tieši no ministrijas iedomājies to uzaicināt, viņš nezinot. Iepriekšējos gados ministrija ar šo kompāniju nav sadarbojusies.
Edmunds Valantis, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs:
Tas jums jārunā ar pašu uzņēmumu. Ne jau ar ministriju.
NP: Bet ministrija jau ir tā, kas maksā..
E.V.: Taisnība. Bet cenu jau nenosaka ministrija, bet pats pretendents.
Firma “Austra PR” reģistrēta privātmāju rajonā Olaines novadā. Kā vienīgā īpašniece un valdes locekle norādīta Sanita Andžāne. Viņa stāsta, ka reālo darbu veicējs ir viņas vīrs Jānis Andžāns un jautājumi jāadresē viņam. Linkedin informācija liecina, ka Andžāna pašreizējā darba vieta ir Omniva Latvija. Andžāns rakstiskās atbildēs norāda, ka dažādu pētījumu, funkciju auditu un izvērtējumu izstrādē viņam ir 20 gadu pieredze, iepriekš viņš strādājis arī Valsts kancelejā. Uzaicinājums par dalību Ekonomikas ministrijas cenu aptaujā saņemts e-pastā. Pakalpojuma cenu ietekmējis ārkārtīgi īsais termiņš, kādā ir bijis jāizstrādā izvērtējums un priekšlikumi, kas jau nodoti Ekonomikas ministrijai. Ko ārējais audits devis, Ekonomikas ministrijas ieceltais pagaidu vadītājs atbildēs ir izvairīgs.
Raivis Bremšmits, LIAA direktora pienākumu izpildītājs:
“Tas bija noderīgi, bet kā jau teicu, tas tāds kopdarba process.”
Reorganizācijai jābūt pabeigtai līdz gada beigām. Iepriekšējais LIAA direktors gan uzsver, ka būtiskas pārmaiņas varētu gaidīt vien tad, ja LIAA pārveido pēc Ziemeļvalstīs līdzīga modeļa. Tad tā nebūtu tieša valsts pārvaldes iestāde un varētu sniegt papildu servisa pakalpojumus uzņēmējiem.
Kaspars Rožkalns, bijušais LIIA direktors, “UPB nams” valdes priekšsēdētājs:
“(LIAA) Struktūra ir daļa no problēmas, kuru es biju sācis daļēji risināt. Bet, manuprāt, tā nebūs vienīgā atslēga. Ir citas problēmas, kas jārisina. Piemēram, tā pati juridiskā statusa maiņa. No tiešas valsts aģentūras uz brīvāku formu, kur var tuvāk sadarboties ar uzņēmējiem.”
Ekonomikas ministrs apgalvo, ka otrs konkurss uz LIAA direktora amatu beigsies ar rezultātu. Taču nākamā aģentūras vadītāja vārdu viņš nosauks ne ātrāk kā pēc mēneša.
Viktors Valainis, ekonomikas ministrs (ZZS):
“Atlase gāja garāku laiku. Un es redzu, ka tiešām ir labi kandidāti, kuru dzīves pieredzē ir tiešām ir darbs ar liela apmēra investīcijām. Un tieši ar to, kā šīs investīcijas piesaistīt. Es esmu jau ticies ar abiem kandidātiem. Lielā mērā man pašam sava izvēle jau ir skaidra.
“Nekā personīga” rīcībā esošā neoficiāla informācija liecina, ka šim amatam tiks nosaukta Ieva Jāgere ar pieredzi privātajā sektorā, kura pašlaik strādā valsts finanšu institūcijā ALTUM.
Pirmais LIIA direktora amata konkurss beidzās bez rezultāta. Jo tā izlēma ekonomikas ministrs. Valsts kancelejai personāla atlases firmas algošana izmaksāja vairāk nekā 8 tūkstošus.