Noskaties ⟩ Orleāna un “Vienotības” tiesā pieaicinātie politiķi sniedz pretrunīgas liecības (2)

Abrenes ielā pagājušajā nedēļā notika jau trešā Orleāna un “Vienotības” tiesas sēde. Tajā liecināt ieradās partijas vadītājs un finanšu ministrs Ašeradens, bijušais premjers Kariņš un bijušais partijas valdes loceklis Šadurskis. Prāva notika aiz slēgtām durvīm, taču mums zināms, ka tajā partijas pārstāvji iztaujāti par Orleāna atlaišanas iemesliem un apstākļiem.

Pirmais gandrīz pusstundu pirms sēdes sākuma ar taksi ierodas Ašeradens. Kopš bijušais partijas vecbiedrs, biroja vadītājs Normunds Orleāns publiski cēla trauksmi par iespējamiem likumpārkāpumiem partijā, Ašeradena vārds izskanējis visbiežāk.

NP: Par ko jūs šodien esat uzaicināts uz tiesu?

Arvils Ašeradens, partijas “Vienotība” valdes priekšsēdētājs, finanšu ministrs: "Civillieta Nr. C7082014, Normunda Orleāna prasība pret politisko partiju apvienību "Jaunā Vienotība"."

NP: Par ko tieši jūs aicina?

A.Š.: Kā liecinieku.

NP: Par ko jums jāliecina?

A.Š.: To es tiesā dzirdēšu.

Pirmā tiesas sēde notika jau augusta sākumā. Tajā bija klāt arī "Nekā personīga". Redzot zālē žurnālistus, partijas pārstāve lūdza lietu skatīt slēgtā procesā. Pamatojums – jāsargā komercnoslēpums un savstarpējā korespondence. Tiesa piekrita.

Arvils Ašeradens, partijas “Vienotība” valdes priekšsēdētājs, finanšu ministrs: Tur juristiem ir savi argumenti. Droši vien, ka tur ir… tur jāvaicā juristiem.

NP: Pati partija par to neuztraucas?

A.Š.: Tas svarīgais ir, ka mēs ejam uz tiesu, atbildam uz tiesas uzdotiem jautājumiem, liecinām un darbojamies. Man liekas, ka šāda veida lietas ir labi izskatīt šādos procesos.

NP: Bet nevajadzētu atklāti izskatīt?

A.Š.: Gan jau visi tie materiāli būs pieejami tā vai tā.

NP: Vai nevajadzētu līdzi procesam sekot? Jūs pats arī pirms tam mums teicāt, ka jums ir svarīgi, lai tas ir atklāts process, bet šādā veidā faktiski liedz sekot līdzi?

A.Š.: Tas jāvaicā juristiem, tas ir viņu taktikas jautājums.

Ar partijas juridisko pārstāvi Ievu Broku mums sazināties neizdevās. Uz raidījuma telefona zvanu viņa neatbildēja. Piektdienas pēcpusdienā viņa atsūtīja ziņu, ka interviju nesniegs.

Ieva Broka, juriste:

“Ņemot vērā, ka Jūsu minētajā procesā ir noteikta slēgta tiesas sēde un normatīvais regulējums liedz piekļuvi lietas materiāliem personām, kas nav lietas dalībnieki, neredzu iespēju sniegt interviju šajā lietā.”

Jānis Ikstens, Latvijas Universitātes profesors:

“Tur jau viņi nonāk tiešā pretrunā paši ar sevi. Ja viņi grib būt atklāti pret sabiedrību, tad kur problēma? Ja viņiem tur viss ir tik skaisti un nevainojami, tad ļaujiet sabiedrībai brīvi sekot līdzi šim procesam, jo tie jau nav kaut kādi sīkumi. Mēs šobrīd tomēr runājam par vienu no lielākajām, vienu no ietekmīgākajām politiskajām partijām Latvijā”.

Drīz pēc Ašeradena uz sēdi ierodas arī bijušais izglītības ministrs un ilglaicīgais partijas valdes loceklis Kārlis Šadurskis. Kopš “Vienotības” dibināšanas 2011.gadā Šadurskis vienmēr bija valdē. 2023.gadā kongresā viņu vairs nepārvēlēja. Viņš kandidēja, bet netika ievēlēts arī 14. Saeimā un no politiskās skatuves uz brīdi pazuda. Bet nedaudz vēlāk atgriezās kā partijas biedra Raimonda Čudara vadītās jaunizveidotās Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārais sekretārs. Siliņas valdībā KEM vadība nodota Zaļo un zemnieku savienībai, taču Šadurskis ilgi bez darba nesēdēja, jo šā gada vasarā atrada darbu kā finanšu ministra padomnieks.

NP: Par ko jūs šodien esat uzaicināts uz tiesu?

Kārlis Šadurskis, finanšu ministra padomnieks: Tā, kā rakstīts pavēstē.

NP: Kas ir rakstīts pavēstē?

K.Š.: Tūlīt. Tā, kur man viņa ir. Oi, saņurcījās. Pavēstē rakstīts: par darba attiecību grozīšanu.

NP: Jūs zināt, ko jums jautās?

K.Š.: Nē, es domāju to zina tikai tie dalībnieki, kas jautās.

Kā trešais liecinieks tiesā ierodas bijušais premjers un kādreizējais Saeimas deputāts Krišjānis Kariņš. Piebraucis pie tiesas, Kariņš apstājās stāvvietas tālākajā stūrī. Apmēram 10 minūtes viņš gaida, lai žurnālisti aiziet, līdz neilgi pirms sēdes sākuma straujiem soļiem dodas uz tiesas ēku.

NP: Sveicināti Kariņa kungs, var jums ātri dažus jautājumus?

Krišjānis Kariņš, bijušais premjerministrs: Nav nekas daudz, ko teikt.

NP: Pavisam ātri, par ko jūs šodien esat uz tiesu uzaicināts?

K.K.: Es esmu uzaicināts kā liecinieks.

NP: Bet par ko jums ir jāliecina?

K.K.: To es uzzināšu, ieiedams zālē.

NP: Jums neviens vēl nav teicis, par ko jums jāliecina?

K.K.: Nē.

NP: Un pats nezināt arī?

K.K.: Tik tālu par to lietu, bet viņa ir slēgta tiesas sēde.

NP: Kā tas atspoguļojas uz partiju, ka tās bijušais biedrs, kurš ir bijis vairāk nekā 20 gadus partijā, sūdz partiju tiesā?

Jānis Ikstens, Latvijas Universitātes profesors: Es domāju, šo niansi zina un novērtē ļoti neliels cilvēku loks. Vairumam tā ir viena partijas cilvēka tiesāšanās vai skandalēšanās ar savu partiju, savu darba devēju. Domāju, ka tas vairumam ir tā. Šīs nianses ir tiešām kaut kas tāds, kam pievērš ļoti neliels cilvēku skaits uzmanību.

Tiesā partijas pārstāvjiem uzdoti jautājumi par Orleāna atlaišanas iemesliem un apstākļiem. Jautāts arī, vai Ašeradens Šadurskim uzdevis atlaist no darba Orleānu. Abi atbildēja noraidoši.

Bet Normunds Orleāns šo sarunu ir ierakstījis, un tajā ir dzirdams, kā Šadurskis Orleānu brīdina par atlaišanu.

NP: Vai jums jautāja jautājumu, vai Ašeradens kungs jums bija devis uzdevumu atbrīvot no darba Orleāna kungu?

Kārlis Šadurskis, finanšu ministra padomnieks: Es jau teicu, ka es par to laikam negribu neko stāstīt no slēgtas tiesas sēdes.

NP: Bet vai šādu jautājumu jums jautāja?

K.Š.: Jā.

NP: Un ko jūs atbildējāt uz šādu jautājumu?

K.Š.: Ka tā nebija. [..] Es lietoju terminu “palaist vaļā”.

NP: Un ko tas nozīmē?

K.Š.: Tas nozīmē, ka jautājums ir par atbrīvošanu, protams, ar valdes lēmumu tas ir tikai iespējams, no nodaļas vadītāja. [..]

NP: Vai nodaļas vadītājam nav darba attiecību? Tas ir vienkārši kāds deleģējams uzdevums?

K.Š.: Nodaļas vadītāju apstiprina partijas valde. Tā ir neapmaksāta pozīcija. Tam nav nekāda sakara ar darba tiesiskajām attiecībām.

NP: Bet kāpēc tad Ašeradena kungs pats to nedarīja?

K.Š.: Pajautājiet viņam.

Aptuveni 12 minūšu garajā ierakstā netiek precizēts, no kāda amata Orleāns “jāpalaiž vaļā”. Lai gan Šadurskis raidījumam apgalvo, ka runa bija par atcelšanu no partijas Mārupes nodaļas vadītāja amata, kas nav apmaksāta vieta, ierakstā dzirdams, ka viņš stāsta, ka Ašeradens uztraucas par iespējamu valsts budžeta līdzekļu pārtērēšanu.

Kārlis Šadurskis: "Redzi, viņš ir noraizējies par to, ka būs jāatmaksā kaut kāda nauda un soda nauda par to, kas tev ir izmaksāts. Jo, kā viņš man stāstīja, tur tas ir no valsts finansējuma, jo mums jau nav ziedojumu. [..] Redzi, viņš stāstīja kaut ko tā, ka no valsts budžeta finansējuma var maksāt minimālo algu."

NP: Vai jums nāk prātā vēl kāds līdzīgs gadījums, kad ir bijis kaut kas tāds izmantots, kad runā par kādām lingvistiskām niansēm, lai skaidrotu šādus notikumus?

Jānis Ikstens, Latvijas Universitātes profesors: Bet, protams, jūrmalgeita. Tur jau taču paņēma un uzmeta. Man liekas, tas ir pilnīgi tāds hrestomātisks piemērs latviešu valodā un Latvijas politiskajā vēsturē.

Ikstens atsaucas uz korupcijas skandālu Jūrmalas domē 2005.gadā. Deputātam Ilmāram Ančānam piedāvāja 20 000 eiro lielu kukuli, lai viņš atbalstītu Jura Hlevicka kandidatūru pilsētas domes priekšsēdētāja amatam. Svarīgi pierādījumi lietā bija iesaistīto personu telefonsarunas. Viens no apsūdzētajiem Germans Milušs sarunā ar tā laika premjeru Andri Šķēli lietoja izteicienu “paņēma un uzmeta”, kuram tiesā tika veltīta īpaša uzmanība. Pat nozīmēja fonoskopijas ekspertīzi. Tiesībsargu ieskatā ar izteikumu domāts, ka Ančāns pieņēma kukuli, bet neizpildīja apsolīto, savukārt Šķēle uzskatīja, ka frāze nozīmē vienkārši solījuma laušanu.

Partija septembra nogalē aizvadīja ikgadējo kongresu. Tajā politiķi nepieminēja skandālus, kas partijai vilkušies līdzi kopš pagājušā gada rudens – Kariņa lidojumu sāga, aplokšņu algas, nelikumīga finansējuma pieņemšana un arī šī tiesa.

Jānis Ikstens, Latvijas Universitātes profesors:

“Es domāju, ka partija centās noliegt visu, ko tā varēja noliegt. Demonstrēt, ka tā jau ilgstoši ir – gandrīz gada garumā mēģinājusi šo jautājumu šķetināt, tādējādi apliecinot, ka viņi neiebāž galvu pilnīgi smiltīs. Bet tā, ka man rastos sajūta par kādu patiesu nožēlu par to, kas patiesībā ir izdarīts, tāda diemžēl man neradās”.

Partijas pārstāvji vairākkārtīgi aizbildinājušies, ka administratīvās lietas ir partijas ģenerālsekretāra pārziņā. Tāpēc uz nākamo tiesas sēdi 8.novembrī liecināt jāierodas Sanitai Stelpei-Segliņai, kas tobrīd bija pienākumu izpildītāja.