Krievija kara turpināšanai Ukrainā 2025. gadā iedalījusi 13,5 triljonus rubļu (128,5 miljardus eiro), kas liecina par to, ka atsevišķu Eiropas amatpersonu domas, ka Krievija varbūt varētu vēlēties mieru, ir ilūzija. Militāro izdevumu pieaugums liecina tikai par to, ka Krievija grib turpināt karot, šķiet, par katru cenu. Tomēr cik ilgi Maskava spēs finansēt šo karu? Šo jautājumu analizēja "Euroradio.fm". 

Pēc Ukrainas izlūkdienesta vadītāja Kirilo Budanova teiktā, 2025. gada vasarā Krievija saskarsies ar lielām ekonomiskajām problēmām. Atsaucoties uz izlūkošanas datiem, Budanovs norāda, ka finansiālās grūtības varētu piespiest Kremli pārskatīt savu militāro stratēģiju, jo sociāli ekonomiskie faktori kļūs arvien saspringtāki.

Nākamajā gadā 41% Krievijas budžeta tiks veltīts militārajai nozarei un drošībai, kas nozīmēs pieaugumu par 25%, salīdzinot ar šo gadu. Tajā pašā laikā jārēķinās, ka naftas un gāzes eksporta ieņēmumi neaug, un tāpēc Krievija samazina sociālās iemaksas veselības aprūpei, izglītībai un zinātnei.

Šis ekonomiskais disbalanss atgādina Padomju Savienības pagātni. Šodien Krievijas militārā rūpniecība ir viens no retajiem sektoriem, kas vēl aug, tomēr tas jau atsaucas uz kopējo ekonomikas stabilitāti. Inflācija sasniegusi 8,6%, kas ir piespiedis Krievijas Centrālo banku divreiz celt procentu likmes, kas pašlaik sasniedz 19%.