Vācijas izlūkdienesti brīdina par pieaugošām krievu spiegošanas aktivitātēm

Ikgadējā izlūkdienestu atskaitīšanās sēdē Bundestāgā piedalījās visu trīs Vācijas drošības iestāžu - Federālā izlūkdienesta (BND), Militārās pretizlūkošanas (MAD) un Konstitūcijas aizsardzības biroja (BfV) - vadītāji.

BfV prezidents Tomass Haldenvangs Bundestāga deputātiem pavēstīja, ka novērotas "agresīvas Krievijas izlūkošanas darbības".

Haldenvangs, kura vadītās iestādes galvenais uzdevums ir uzraudzīt iespējamos iekšpolitiskos draudus Vācijas demokrātiskajai iekārtai, atzina, ka Krievijas spiegošanas un sabotāžas darbības pieaugušas "gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi".

Viņš atklāja, ka vasarā ar Krieviju saistīts sabotāžas mēģinājums gandrīz izraisīja lidmašīnas avāriju. Incidents notika jūlijā, kad loģistikas centrā Leipcigā aizdegās kāds sūtījums, izraisot ugunsgrēku kravas konteinerā.

Haldenvangs likumdevējiem sacīja, ka paka tikai laimīgas sagadīšanās rezultātā neaizdegās lidmašīnā. Paka, kas bija atsūtīta uz Vāciju no Baltijas reģiona, palika loģistikas centrā pēc tam, kad lidmašīna, ar kuru to bija plānots transportēt tālāk, aizkavējās.

Vācijas raidorganizācijas ARD un SRW septembrī ziņoja, ka saistībā ar šo lietu aizturētas divas personas Lietuvā un Polijā.

Savukārt par ārējo izlūkošanu atbildīgā BND vadītājs Bruno Kāls norādīja, ka Krievijas diktatoriskais režīms Rietumus, tajā skaitā Vāciju, uzskata par pretinieku.

Tikmēr MAD prezidente Martina Rozenberga informēja par ārvalstu centieniem izspiegot Bundesvēru.

Cita starpā tiek novērotas ieroču piegādes Ukrainai, militārās apmācības plāni un bruņošanās projekti, norādīja Rozenberga, piebilstot, ka notiek arī mēģinājumi ar sabotāžu palīdzību vairot nedrošības sajūtu.

Parasti izlūkdienestu parlamentārās uzraudzības sēdes notiek aiz slēgtām durvīm, taču reizi gadā tiek rīkotas atklātās sēdes.