/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
Reiz Francijā dzīvoja siržu lauzējs, kārumnieks un slepkavnieks Anrī Landrū, kuru ļaudis pelnīti bija iesaukuši par Zilbārdi – franču tautas pasaku tēla vārdā, kurš citu pēc citas nogalinājis savas sešas sievas to ziņkārības dēļ. Šādas palamas izvēle pārsteigumu neraisa, jo Anrī patiešām pievilināja upures, pārliecināja stāties ar viņu laulībā, tad noslepkavoja un sadedzināja krāsnī.
Anrī Dezirē Landrū neizskatījās pēc vardarbīga ļaundara – viņš bija slaids un pieticīgs vīrs ar atturīgiem sejas vaibstiem un kuplu bārdu. Tiesa, Francijā viņš bieži tiek dēvēts par Zilbārdi – un ne jau bārdas dēļ. Franču pasakā Zilbārdis bija ļaundaris, kurš pievilināja sievietes, apprecēja tās un tad citu pēc citas noslepkavoja, mantodams to bagātības.
Plašākā sabiedrībā Landrū lieta eksplodēja 1919. gadā, kad 50 gadus vecais vīrs tika apsūdzēts 10 sieviešu un jauna vīrieša slepkavībā, kuru līķus viņš bija sadedzinājis savā krāsnī. Drīz vien atklājās virkne krāpšanu un slepkavību, kuras paveicis preses un sabiedrības par Gambē Zilbārdi nodēvētais vīrs.