Neraugoties uz strauji augošo inflāciju un aizdevumu sadārdzinošajām procentu likmēm, kreditēšana Latvijā ir pieņēmusies spēkā, vienlaikus norādot uz to, ka tautsaimniecībai ir straujāks attīstības potenciāls, bet mājsaimniecībām vienlaikus ir iespējas pretendēt gan uz ienākumu pieaugumu, gan tikšanu pie kārotā jaunā mājokļa.
Latvijas informatīvajā telpā nereti tiek tiražēts viedoklis, ka mūsu valstī kreditēšana neattīstās un attiecībā uz to vērojamas tikai negatīvas tendences vien. Patiesībā šobrīd piedzīvojam straujākos banku aizdevumu izsniegšanas tempus kopš tā dēvētajiem “treknajiem gadiem”, kuru “treknums” tiešā mērā bija saistīts ar pārmērīgu aizdevumu ņemšanu, krietni vien apsteidzot laiku, un bēdīgajām sekām, ko gan Latvijas iedzīvotāji, gan tautsaimniecība kopumā piedzīvoja pēc tam. Saskaņā ar Latvijas Bankas informāciju, šā gada otrajā ceturksnī Latvijas nefinanšu rezidentiem – iedzīvotājiem, uzņēmumiem un valdībai bija 13,67 miljardi eiro jeb par 3,7% vairāk nekā atbilstošā periodā gadu iepriekš. Kopējais banku kredītportfelis, ieskaitot ārvalstu klientus, bija 16,32 miljardus eiro vērts jeb par 4,5% lielāks nekā pērn tajā pašā laikā.
Banku aizdevumu portfelis cita starpā ļoti daudz var pateikt par gaidāmajām norisēm valsts ekonomikā, un Latvijas iedzīvotājiem attiecībā uz prognozējamo notikumu attīstību pārsvarā ir labas ziņas.