Pubertāte, ikvakara vīna glāze vecākiem un aliņš draugu bariņā ir īpaši "trausls ledus" uz alkoholismu

TVNET GRUPA turpina sociālu projektu "Slavens. Talantīgs. Nodzēries.", apkopojot vairākus sabiedrībā pazīstamu cilvēku pieredzes video stāstus, kuros atklājas viņu cīņa ar alkohola atkarību.

Pirmā projekta stāsta varonis bija mākslinieks Kaspars Blūms-Blūmanis (37), kurš plašāk sabiedrībā zināms kā Kašers. Viņš šobrīd alkoholu nelieto jau vairāk nekā pusotru gadu.

Skaties atklāto video stāstu ar Kasparu Blūmu-Blūmani jeb Kašeru:

Par Kašera pieredzi ar pārmērīgu alkohola lietošanu stāsta KBT psihoterapeite, sertificēta drāmas terapeite, sistēmiskā ģimenes psihoterapeite apmācībā Evija Vilka.

"Kašera stāstā par bērnību un pusaudža vecumposmu saredzu divas daļas: No vienas puses viņš stāsta par labu un skaistu bērnību, bet no otras puses par piedzīvotu skarbu traumatisko pieredzi. Kaut kādā brīdī viņš ir iemācījies, ka ar visu jātiek galā pašam, kā arī piedzīvotais kauns par to, kas ar viņu notiek, par to liek klusēt. Nepietiekamais atbalsts un prasības no pieaugušajiem sevis meklēšanas ceļā un traumatiskā pieredze nostiprina nepārliecinātību, un, nespējot ar situāciju tikt galā, attīstoties depresijai, aktualizējas suicidālas tieksmes – vēlme aizbēgt no šīs realitātes.

Arī pirmā alkohola lietošanas reize ir pieaugušu cilvēku atbalstīta ar konkrētu tekstu, kurā skaidri tiek nodots neveselīgs stresa noņemšanas mehānisms.

Turpmākajā dzīves stāstā par izbēgšanu, atpazīstamību, atkārotu traumatisku pieredzi ļoti skaidri atspoguļojas alkohola lietošanas attālināta aizsarga/mierinātāja funkcija, kura galvenais uzdevums ir palīdzēt cilvēkam izvairīties no pāridarījuma un pasargāt sevi.

Šajā stresa pārvarēšanas režīmā cilvēkam ir iespēja izvairīties no emocijām un problēmām, un tādā veidā viņam nav jāskatās tām acīs, izvairās no konfrontācijas ar tām. Šajā režīmā diemžēl cilvēks izjūt iekšēju tukšumu un emocionālo distanci ar citiem cilvēkiem, nepieņem citu palīdzību, iesaistās tādās aktivitātēs, kas ir saistītas ar uzmanības novēršanu no saviem sāpīgajiem pārdzīvojumiem, sevis mierināšanu vai sevis stimulēšanu.

Tālāk ļoti skaidra sevis pamanīšana un apzināšanās zemākajā punktā, atbildības uzņemšanās un izvēles veikšana, pateicoties iekšējai resursu daļai.

Saruna ar speciālisti par pusaudžu trauslo vecumu, vēlmi ātri pieaugt un riska faktoru - alkoholu

Pusaudzis un alkohols. Ko tas īsti nozīmē? Pastāsti par slidenākajiem akmeņiem. Evija Vilka: Psiholoģijā tiek minēti vairāki būtiski faktori, kas var veicināt alkohola un citu vielu lietošanu pusaudžu vecumposmā. Pirmkārt, eksperimentēšana, otrkārt, sociālais faktors – iederēšanās kādā noteiktā grupā, vidē, treškārt, veids, kā tikt galā ar kādām grūtībām, problēmām, un pēdējais – ļaušanās kaitīgam ieradumam.

Pusaudža gadi ir posms, kad viens no spēcīgiem dzinuļiem pamēģināt lietot alkoholu ir vēlme eksperimentēt, taču vienlaikus tas ir posms, kurā cilvēks ir ļoti ievainojams, kas nozīmē ļoti ātri kļūt atkarīgam no tā.

Ja runājam par smadzeņu darbību šajā vecumposmā, tad dopamīna sistēma šajā vecumposmā ir ļoti reaktīva, kas nozīmē, ka tiek stimulēta uzvedība, kas liek meklēt atalgojumu un jaunas sajūtas, tajā pašā laikā dopamīna līmenis sākuma pozīcijā ir zemāks, kas rada izjūtu, ka ir garlaicīgi, tāpēc arī rodas pastiprināta vēlme meklēt kādus jaunus stimulus. Viens no eksperimentēšanas aspektiem ir vēlme izmēģināt kaut ko jaunu, arī paplašināt realitāti un apziņas stāvokļus.

Ja runājam par sociālo faktoru, tad nereti šis ir ļoti nozīmīgs faktors, kādēļ pusaudži dzer un arī piedzeras.

Pusaudzim alkohola lietošana viņa sociālajā dzīvē var arī kļūt par galveno saikni, kā veidojas attiecības ar vienaudžiem.

Alkohola lietošanai grupās viens no iemesliem ir vēlme piederēt pie kopīgas pieredzes, iekļauties kādā sociālā struktūrā, jo dažādās sociālās vidēs, piemēram, ballīte, kāds koncerts, tā ir tieši tāda uzvedība, ko gaida, – iedzeram visi kopā, būs jautri, un kopīga reibuma izjušana sniedz sava veida sasnieguma prieku. Tāpat alkohols var kalpot kā uztraukuma slāpētājs dažādās sociālās situācijās, kas atvieglo saziņu ar vienaudžiem.

Trešais faktors – kādu grūtību, problēmu un arī sāpīgu stāvokļu (arī mentālas saslimšanas) risināšana ar alkohola palīdzību ir kā attālināts mierinātājs, bēgšana no realitātes, anestezēt sevi, jo citādi realitāte emocionāli ir ļoti grūti izturama. Nereti šāds problēmu risināšanas veids jau tiek pieredzēts ģimenē, un pusaudzis var bēgt, līdz nonāk turpat, kur pieaugušais.

Visbeidzot, kad aizraušanās ar eksperimentēšanu, vēlme piederēt kādai sociālai grupai vai problēmu risināšana ar alkohola palīdzību jau ir aizgājusi tiktāl, ka tas jau pusaudzim ir attīstījies kā kaitīgs ieradums, tad runājam jau par atkarību. Kā jau tika minēts, ievainojamība šajā vecumposmā ir ļoti augsta. Attīstās vajadzība palielināt alkohola daudzumu, lai sasniegtu konkrētu reibuma stāvokli.

Pusaudža smadzenes vēl ir nobriešanas procesā, tādēļ kaitīga ieraduma attīstība tām ir īpaši postoša.

Riska faktori (slidenie akmeņi) alkohola lietošanai pusaudža dzīvē var būt visdažādākie – dažādas dzīves pārmaiņas, adaptācijas grūtības – dzīvesvietas maiņa, skolas maiņa, vecāku šķiršanās, nesaskaņas ar vienaudžiem, tāpat jāmin konflikti ģimenē, nelabvēlīga ģimenes vide, ģimenē tiek lietots alkohols, traumatiska pieredze utt., tas viss var veicināt aizraušanos ar alkoholu.

Arī ļoti normalizēta alkohola lietošana ģimenē, vecākiem rādot piemēru, ka svētkos vai pēc grūtas darba dienas alkohols (kaut vai viena glāze) ir neatņemama sastāvdaļa.

Vēl kāds novērojums, ka alkohola klātbūtne parādās, kad pusaudzis vēlas ātrāk kļūt pieaudzis. Kāpēc bērni steidz pieaugt un cenšas pēc iespējas ātrāk iekļūt pieaugušo pasaulē?

Evija Vilka: Pirmkārt, tā noteikti ir vēlme pēc neatkarības. Bērniem augot, viņi dabiski meklē lielāku autonomiju.

Viņi bieži redz pieaugušā vecumposmu kā laiku, kad viņi var pieņemt savus lēmumus, iegūt lielāku brīvību un izvairīties no vecāku kontroles.

Jāmin arī plašsaziņas līdzekļu un kultūras ietekme. Filmas, televīzija un sociālie mediji bieži attēlo pieaugušo vecumu kā kaut ko spilgtu un aizraujošu. Tas var radīt nereālas cerības par to, ko nozīmē būt pieaugušam, liekot jauniešiem tiekties un piedzīvot šādu dzīvesveidu. Vēlme ātrāk pieaugt var būt arī sacelšanās pret vecāku autoritāti un sabiedrības gaidām. Vēloties ātri izaugt, pusaudžiem var šķist, ka viņi apliecina savu neatkarību.

Pusaudžus lielā mērā ietekmē arī viņu vienaudži. Ja viņu draugi nodarbojas ar uzvedību, kas saistīta ar pilngadību (piemēram, aiziet no skolas, brauc ar mašīnu vai sāk strādāt), viņi var izjust vēlmi sekot līdzi. Te jāmin arī izpratnes trūkums par pienākumiem un atbildību, kas jāuzņemas pieaugušajam. Pusaudži nereti romantizē ideju par pieaugšanu, taču nevar sasaistīt to ar lielāku atbildības uzņemšanos un grūtībām, ar ko nākas saskarties.

Tāpat jāmin “ātra pieaugšana”, ko ietekmē nozīmīgi dzīves notikumi; piemēram, vidusskolas sākšana, darba iegūšana vai izmaiņas ģimenes situācijā var paātrināt ne tikai vēlmi izaugt, bet atsevišķos gadījumos ir jāuzņemas atbildība, kas ir atbilstoša pieaugušā vecumposmā. Šīs pārejas bieži vien nes jaunus pienākumus un pieredzi. Šo motivāciju izpratne var palīdzēt vecākiem un aprūpētājiem atbalstīt jauniešus viņu ceļā uz pilngadību, vienlaikus palīdzot viņiem novērtēt pašreizējā dzīves posma vērtību.

Kā alkohols var sniegt patvērumu vai likt aizmirsties pusaudža problēmām tik sarežģītā dzīves posmā?

Pusaudža gados sabiedrība izvirza noteiktas prasības – dzīves ceļa noteikšanu, profesijas izvēli, kas kopumā raksturo pašnoteikšanos sabiedrībā. Ir jāapgūst noteiktas prasmes: patstāvīga dzīvošana, attiecību veidošana ar citiem cilvēkiem, riska un atbildības uzņemšanās.

Tāpat pusaudzis var piedzīvot, ka saņem nepietiekamu atbalstu, emocionālu nevērību vai pat vardarbību ģimenē vai citā vidē, vai gluži pretēji, pārāk lielu kontroli, prasības ģimenē, kas rada milzīgu spiedienu un daudz nepatīkamu emociju. Attiecības ar vienaudžiem, skola, ikdienas stress un krīzes situācijas jeb spēcīgi dzīves notikumi, saskarsmes grūtības, neveiksmes mācībās, nespēja adaptēties jaunos apstākļos, atrast savu vietu kolektīvā, vecāku šķiršanās, pārāk augstas vecāku prasības pret bērnu, zems pašvērtējums utt. var kalpot par cēloni distresam. Un viss iepriekšminētais var kalpot kā vadmotīvs. lai bēgtu no realitātes un sāktu lietot alkoholu, lai aizmirstos un anestezētu distresu.

Kā vecākiem kontrolēt, saprast, ka ar pusaudzi nav viss, kā vajadzētu būt?

Pirmkārt, vecākiem ir jābūt klātesošiem saviem bērniem. Klātbūtne ir tā, kas mums palīdz ieraudzīt, kas ar pusaudzi notiek. Vecāki nevar izkontrolēt, par kādu cilvēku izaugs bērns, bet klātesamība palīdz pieņemt un būt atvērtiem, tam, kas notiek ar pusaudzi. Šajā vecumposmā ir ļoti svarīga izpratne, ka pusaudzis, lai viņš emocionāli atdalītos no vecākiem, var paust pretējus uzskatus tiem, kādi ir vecākiem.

Vecākiem ir jābūt lietas kursā par sava pusaudža dzīvi – ar ko satiekas, kā pavada laiku. Tas būs iespējams, ja pašos pamatos ar savu bērnu būs cieņpilnas attiecības. Nav runa, ka jārealizē visaptveroša uzraudzības programma.

Acīmredzamākais, ka kaut kas nav kārtībā, ir pusaudža uzvedība, kas ir neierasta līdzšinējai. Bieži tā ir melošana, izvairīšanās, zagšana, klaja noteikumu neievērošana, maina draugu grupas, klaiņo, nenakšņo mājās, ir distancējies un izolējies, kas agrāk netika novērots. Tāpat tās var būt neizskaidrojamas emocionālās svārstības – emocionāli nestabils, ātri mainās priecīgs garastāvoklis uz agresīvi un naidīgi noskaņotu. Skolā tiek novērota sekmju pasliktināšanās (it īpaši priekšmetos, kas padodas un patīk), bastošana, grūtības koncentrēties, vienaldzība utt.

Kā palīdzēt, kur meklēt palīdzību?

Jāapzinās, ka lielākajai daļai pusaudžu alkohols ir diezgan pieejams un ir pavisam reāla iespēja, ka pusaudzis to alkoholu pamēģinās, taču tas, ko

es esmu novērojusi, – ka daudziem vecākiem pašiem pietrūkst tāda skaidra viedokļa par alkohola lietošanu.

Viņiem var būt iebildumi pret alkohola lietošanu, taču nav pārliecības, cik stingri šos iebildumus paust pusaudzim. Vecākiem ir skaidri jārunā ar saviem bērniem par alkohola negatīvo ietekmi un sekām, taču ne moralizējot, bet veicinot izpratni ar cieņpilnu attieksmi par sevi pasargājoša lēmuma pieņemšanu un rēķinoties ar sekām. Tāpat vecākiem ir rūpīgi jāpārskata savi alkohola lietošanas paradumi un kāds saturs, funkcija ir šiem paradumiem, kā arī alkohola lietošanas normalizēšana un

pats būtiskākais – vai netieši nesākam šos paradumus arī veicināt pusaudzī, piemēram, atļaujot mājās iedzert, lai to nedara ārpus mājām.

Ja pusaudzim alkohols jau ir kļuvis par problēmu, tad ir jāvēršas pēc profesionālas palīdzības, piemēram, Pusaudžu resursu centrā, pie bērnu psihiatra, ārsta psihoterapeita, psihoterapijas speciālista utt."

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild TVNET GRUPA. #SIF_MAF2024