Mūsdienās vides aktīvistiem moderni ir ar zupu apliet mākslinieku gleznas vai sēdēt ceļa vidū un neļaut cilvēkiem tikt uz darbu, bet gadiem dzīvot, teiksim, liepas galotnē kādā Rīgas pagalmā, lai glābtu to no nozāģēšanas, vēl neviens nav sadūšojies. Lūk, tāpēc vietā stāsts par vides aktīvisti, kura deviņdesmitajos koka galotnē nodzīvoja vairāk nekā divus gadus, pamatīgo būvmateriālu pasargājot no zāģa zobiem.

Džūlija Hila piedzima 1974. gadā un uzauga visai netradicionālos apstākļos. Viņas tēvs bija misionārs, kas nemitīgi ceļoja, līdzi ņemot ģimeni, tāpēc Hilas bērnība pagāja kempera šaurībā.

Upju, dabas, mainīgās apkārtējās vides pētīšana tādējādi bija kļuvusi par neatņemamu viņas ikdienas sastāvdaļu. Septiņu gadu vecumā Hilai pārgājiena laikā uz pirksta nolaidās taurenis un palika tur veselu stundu, tāpēc vēlāk viņa pati sevi sāka dēvēt par Taureni.