ECB būs ļoti piesardzīga ar procentu likmju samazināšanu, uzsver eksperts

Viņš norāda, ka nesenā tirgus dalībnieku pārliecība par to, ka EURIBOR neatgriezīsies nulles līmenī, lēnām sāk izgaist, un iemesls tam ir bažas par stagnējošo eirozonu un arvien dziļāk recesijā grimstošo Vācijas ekonomiku.

Šobrīd ECB bāzes procentu likme ir 3,5%. Tirgū atkal parādās sacensība par to, kurš piedāvās agresīvākas ECB procentu likmju samazinājuma prognozes. Tirgus uzskata, ka ECB 2024.gada beigās un 2025.gadā tās būtiski samazinās, informē Purgailis.

Tirgus prognozes liecina, ka trīs mēnešu EURIBOR likme, kas ir 3,2%, šā gada decembrī samazināsies līdz 2,92%, martā - līdz 2,45%, jūnijā - līdz 2,17%, bet 2025.gada decembrī - līdz 1,98%, kas šī brīža prognozēs ir zemākais punkts.

Tikmēr daži tirgus dalībnieki publiski izsakās, ka eirozonai atkal ir nepieciešamas nulles bāzes procentu likmes, kādas pēdējo reizi bija 2022.gada otrajā ceturksnī, norāda Purgailis.

Lai gan šogad septembrī inflācija eirozonā saruka līdz 1,8%, kas saskan ar ECB apņemšanos sasniegt 2% gada inflāciju, tomēr pakalpojumu inflācijas problēma joprojām pastāv, un tā svārstās ap 4%. Ņemot vērā eirozonas ekonomikas stagnāciju, šis izaicinājums, visticamāk, tiks pārvarēts, uzskata ekonomists.

Kamēr eirozonas ekonomika būtībā stagnē, Vācijas ekonomika "de facto" jau ir recesijā, turklāt tā arvien vairāk padziļinās. Vācijas rūpniecības uzņēmumu viedoklis par pasūtījumiem šobrīd ir tikpat slikts kā 2020.gada augustā - Vācijas rūpniecība darbojas gandrīz tādā pašā režīmā kā Covid-19 pandēmijas laikā. Purgailis norāda, ka šīs problēmas pārnesas arī uz citu Eiropas Savienības (ES) valstu rūpniecības sektoriem, kā arī citiem Vācijas ekonomikas sektoriem, piemēram, pakalpojumiem.

"Pragmatiski raugoties, lai atjaunotu ekonomiku, eirozonai kādu laiku būtu veselīgi un izdevīgi atgriezties pie ļoti zemām procentu likmēm. Tomēr vienlaikus nedomāju, ka ECB šajā procentu likmju samazināšanas ciklā uzdrošināsies sasniegt nulles robežu," pauž Purgailis.

Viņš skaidro, ka centrālās bankas, tostarp ECB joprojām labi atceras monetārās politikas eksperimentus pandēmijas laikā, kas izraisīja globālu inflācijas šoku pēc pandēmijas beigām. Purgailis prognozē, ka ECB būs ļoti piesardzīga procentu likmju samazināšanā, un liela daļa ECB valdes locekļu noteikti neatbalstīs nulles procentu likmju ideju, pat ja inflācijas un ekonomikas rādītāji liecinās par nepieciešamību turpināt samazināt likmes.

Purgailis pauž uzskatu, ka ir pietiekami reāli, ka bāzes procentu likmes eirozonā tiks samazinātas līdz 2%, bet robeža zem 2% ir maz ticama jeb praktiski nereāla - ECB baidīsies no līdzīgas situācijas, kas varētu izraisīt otro inflācijas vilni eirozonā.

Runājot par likmju perspektīvām 2025.gadā, Purgailis izdala divus būtiskus elementus. Pirmais - ASV ekonomikas izaugsme. Tā, iespējams, palēnināsies, bet tādējādi bāzes procentu likmes ASV nedaudz samazināsies. Vienlaikus gan Purgailis uzskata, ka Federālā rezervju sistēma (FRS) nebūs noskaņota agresīvi samazināt likmes, un tās saglabāsies salīdzinoši augstas.

Otrkārt - situācija Ķīnas ekonomikā un tās ietekme uz izejvielu cenām. Purgailis skaidro, ka pēdējā laikā Ķīnas ekonomikas spēks ir noplacis - nekustamā īpašuma tirgus ir lejupslīdē, un pati ekonomika pārgājusi no izaugsmes uz stagnāciju. Tas automātiski negatīvi ietekmē izejvielu cenas. Tomēr pēdējo nedēļu laikā Ķīnas valdība sākusi reāli stimulēt ekonomiku un solīt papildu "bazooka" jeb ļoti lielus ekonomikas stimulēšanas pasākumus.

Purgailis informē, ka pašlaik izziņotais ekonomikas stimulēšanas plāns ir neliels - aptuveni 2% no Ķīnas iekšzemes kopprodukta (IKP), taču tirgū klīst baumas par potenciāli milzīgu 10 triljonu juaņu ekonomikas stimulēšanas plānu. Šīs baumas vēl vairāk kurina Ķīnas Finanšu ministrijas ekonomistu komentāri, ka tagad būtu īstais laiks īstenot četru līdz 10 triljonu ekonomikas sildīšanas pasākumus.

Baumas vēl vairāk uzkurina tas, ka FRS sākusi samazināt procentu likmes - Ķīnai sākot stimulēt ekonomiku, kapitāls neplūstu no Ķīnas uz ASV, jo abas puses veic monetārās politikas mīkstināšanas pasākumus.

"Tātad, ja Ķīna uzsāks milzīgu ekonomikas stimulēšanu, nākamgad mūs varētu sagaidīt globālu izejvielu cenu pieaugums, kas ierobežotu ECB iespējas samazināt procentu likmes līdz nullei. Ja Ķīnas ekonomikas stimulēšana neizdosies, ECB varētu būt spiesta turpināt samazināt likmes," skaidro Purgailis.

Viņš piebilst, ka ir jābūt gataviem, ka tirgus prognozes par bāzes procentu likmēm šā gada beigās un 2025.gadā būtiski svārstīsies, un centrālajām bankām būs ļoti ātri jāreaģē uz notikumiem pasaules ekonomikā.