Naudas nav nekam. Pilnīgi nekam. Nodokļu ienākumi nepildās, tāpēc droši vien nodokļus nāksies pacelt. Naudas ir tik maz, ka tiek apsvērta iespēja iegrābties otrajā pensiju līmenī, lai sāktu tērēt mūsu nākotnes uzkrājumus, par kuru segumu jau tāpat nav pārāk dižas pārliecības. Principā tas ir kā atņemt naudu nākotnes sev, lai iztērētu to tagad un kādam citam, – ikviena nodokļu maksātāja sapnis.
Visiem jāsavelk jostas, jo paliks arvien grūtāk, lēniem un pamatīgiem soļiem tuvojas nākamā krīze. Skolotājiem naudas nepietiek, kultūrai naudas nepietiek, ārstiem naudas nepietiek, policistiem un ugunsdzēsējiem ne tik. Tuvo Austrumu konfliktu rezultātā tūdaļ varētu sākt kāpt debesīs degvielas cenas, kas padarīs dārgāku visu. Mums pilnīgi nekam nav naudas, un visi to lieliski zina.
Bet atrast liekus 183 000 eiro “militarizētās tēlniecības kompozīcijas” ar kāpurķēžu bruņumašīnu izveidošanai pie Ādažu militārās bāzes? Nekādu problēmu!