Ministrijā uzsver, ka Baltijas valstis un Ziemeļvalstis ir atvēlējušas ievērojamus resursus Ukrainas atbalstam, un šis atbalsts turpināsies. Vizītes laikā Ukrainai tika apsolīta būtiska palīdzība, reaģējot uz Ukrainas akūtām vajadzībām enerģētikā, sociālās noturības nodrošināšanā un humānajam atbalstam pirms gaidāmās ziemas.
Kopā Baltijas valstis un Ziemeļvalstis sniegs ieguldījumu, piegādājot turbīnas, ģeneratorus, saules paneļus, transformatorus, apkures iekārtas, kā arī finansiālu atbalstu enerģētikas nozarei un kritiskās sociālās infrastruktūras rekonstrukcijai. Šis un jau nākamajam gadam iezīmētais atbalsts stiprinās Ukrainas spējas nodrošināt elektroenerģiju, apkuri, tīru ūdeni, veselības aprūpes, izglītības, kā arī citu kritiski svarīgu sociālo un civilo infrastruktūru.
Ministrijā atzīmē, ka šogad Zviedrija veic Baltijas valstu un Ziemeļvalstu neformālā ārlietu un drošības sadarbības formāta jeb NB8 koordinatora pienākumus. Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbības formāta svarīgākais mērķis ir kopīgi centieni stiprināt gan tūlītēju, gan ilgtermiņa militāro un civilo atbalstu, lai palīdzētu Ukrainai uzvarēt.
Iepriekš Baltijas valstu un Ziemeļvalstu ārlietu ministri viesojās Odesā, Ukrainā, 2023.gada aprīlī, kad Latvija bija NB8 koordinatore.
LETA jau ziņoja, ka valdība otrdien, 15.oktobrī, nolēma pārdalīt finansējumu 1 736 000 eiro apmērā pasākumu īstenošanai visaptverošam Ukrainas atbalstam un rekonstrukcijai.
Finansējumu 1 736 000 eiro apmērā paredzēts novirzīt vairākiem pasākumiem Ukrainas atbalstam un rekonstrukcijai, piemēram, civilai atmīnēšanai, kas Ukrainā ir vitāli svarīga, lai padarītu dzīvi drošāku mīnēto teritoriju tuvumā dzīvojošo kopienām, kā arī veicinātu Ukrainas ekonomikas atjaunošanos, atmīnētajām teritorijām kļūstot pieejamām ekonomiskajai darbībai, iepriekš skaidroja ĀM pārstāvji.