Braže: Latvijas prioritātes ir mazināt Krievijas militārās kaujas spējas un turpināt nodrošināt atbalstu Ukrainai (2)

Ārlietu ministre Baiba Braže.
Ārlietu ministre Baiba Braže. Foto: Edijs Pālens/LETA

Latvijas prioritātes ir mazināt Krievijas militārās kaujas spējas, turpināt nodrošināt militāru, finansiālu un citu atbalstu Ukrainai, kā arī panākt starptautisku atbalstu Ukrainai un nodrošināt Krievijas saukšanu pie atbildības visos iespējamos formātos, trešdien pēc Baltijas valstu un Ziemeļvalstu ārlietu ministru vizītes Odesā Ukrainā sacīja ārlietu ministre Baiba Braže (JV).

Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM), vizīte notika laikā, kad pastiprinājušies Krievijas uzbrukumi Ukrainai, kuru dēļ atkal ir jauni bojāgājušie un ievainotie, kā arī radīti plaši postījumi.

Ministrijā uzsver, ka vajadzības ir milzīgas, īpaši enerģētikas nozarē, jo Ukraina gatavojas trešajai ziemai kopš Krievijas pilnā apmēra iebrukuma. Tādējādi Baltijas valstis un Ziemeļvalstis ir vienotas nelokāmajā apņēmībā atbalstīt Ukrainu.

Vizītes laikā Baltijas valstu un Ziemeļvalstu ministri informēja par plašiem palīdzības pasākumiem ziemas sezonai, reaģējot uz Ukrainas aktuālākajām vajadzībām, tostarp enerģētikas, sociālās infrastruktūras un humānās palīdzības jomā. Atbalsta mērķis ir mazināt Krievijas uzbrukumu radītās ciešanas, aukstajos ziemas mēnešos palīdzot nodrošināt pamatvajadzības - apkuri un tīru ūdeni.

Braže norāda, ka Baltijas valstis un Ziemeļvalstis jeb NB8 ir pasaulē otrs lielākais militārā atbalsta sniedzējs Ukrainai. "Viesojāmies Odesā, jo tā ir svarīga ne tikai Ukrainas ekonomikai un drošībai, bet arī globāli, jo no Odesas ostām pa Ukrainas Melnās jūras koridoru graudus transportē uz visu pasauli. Ir apbrīnojami, ka Ukraina ir atjaunojusi kravu apjomu pirmskara līmenī un spēj gan izaudzēt labību, gan to transportēt," pauž ministre.

Ministre norāda, ka vienlaikus Odesa turpina būt pastāvīgi pakļauta arvien intensīvākiem Krievijas uzbrukumiem, kas pierāda, ka Ukrainai ir jāsniedz viss tai nepieciešamais militārais un finansiālais atbalsts kaujas spēju un pretgaisa aizsardzības stiprināšanai, tostarp arī jebkādu ierobežojumu atcelšanu Ukrainai izmantot tālās darbības ieročus, lai mērķētu pa militārajiem objektiem Krievijas teritorijā. "Par šo visi Baltijas valstu un Ziemeļvalstu ministri esam vienisprātis," uzsver Braže.

Tāpat viņa akcentē, ka Krievijas kara ekonomiskas mašinērijas atbalsta mazināšanai ir svarīgi vēl vairāk stiprināt sankcijas pret Krieviju un tās līdzagresoriem, papildinot, ka turpmāk Latvija un Ukraina sadarbosies sankciju apiešanas novēršanas jautājumos

Zviedrijas ārlietu ministre un NB8 koordinatore Marija Malmere-Stenergārda norāda, ka trešdienas vizītē Odesā Ziemeļvalstis un Baltijas valstis pauda nelokāmu apņemšanos atbalstīt Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti. Savukārt Odesā delegāciju uzņēma Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha, lai apspriestu pašreizējo situāciju, steidzamās vajadzības, Ukrainas centienus panākt taisnīgu un ilgstošu mieru, kā arī Ukrainas progresu ceļā uz pievienošanos ES, tostarp ar to saistīto reformu progresu.

Ministri tikās ar Ukrainas Kara flotes komandieri viceadmirāli Oleksiju Neižpapu, kā arī ar Ģenerālprokuroratūras pārstāvjiem, kuri informēja par iegūtajiem pierādījumiem Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem pret Ukrainas karavīriem un civiliedzīvotājiem.

Tāpat amatpersonas apmeklēja Odesas militāro slimnīcu un satika ievainotos karavīrus, kā arī apmeklēja karā kritušo karavīru piemiņas memoriālu, kur nolika svecītes.

Ministrijā uzsver, ka Baltijas valstis un Ziemeļvalstis ir atvēlējušas ievērojamus resursus Ukrainas atbalstam, un šis atbalsts turpināsies. Vizītes laikā Ukrainai tika apsolīta būtiska palīdzība, reaģējot uz Ukrainas akūtām vajadzībām enerģētikā, sociālās noturības nodrošināšanā un humānajam atbalstam pirms gaidāmās ziemas.

Kopā Baltijas valstis un Ziemeļvalstis sniegs ieguldījumu, piegādājot turbīnas, ģeneratorus, saules paneļus, transformatorus, apkures iekārtas, kā arī finansiālu atbalstu enerģētikas nozarei un kritiskās sociālās infrastruktūras rekonstrukcijai. Šis un jau nākamajam gadam iezīmētais atbalsts stiprinās Ukrainas spējas nodrošināt elektroenerģiju, apkuri, tīru ūdeni, veselības aprūpes, izglītības, kā arī citu kritiski svarīgu sociālo un civilo infrastruktūru.

Ministrijā atzīmē, ka šogad Zviedrija veic Baltijas valstu un Ziemeļvalstu neformālā ārlietu un drošības sadarbības formāta jeb NB8 koordinatora pienākumus. Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbības formāta svarīgākais mērķis ir kopīgi centieni stiprināt gan tūlītēju, gan ilgtermiņa militāro un civilo atbalstu, lai palīdzētu Ukrainai uzvarēt.

Iepriekš Baltijas valstu un Ziemeļvalstu ārlietu ministri viesojās Odesā, Ukrainā, 2023.gada aprīlī, kad Latvija bija NB8 koordinatore.

LETA jau ziņoja, ka valdība otrdien, 15.oktobrī, nolēma pārdalīt finansējumu 1 736 000 eiro apmērā pasākumu īstenošanai visaptverošam Ukrainas atbalstam un rekonstrukcijai.

Finansējumu 1 736 000 eiro apmērā paredzēts novirzīt vairākiem pasākumiem Ukrainas atbalstam un rekonstrukcijai, piemēram, civilai atmīnēšanai, kas Ukrainā ir vitāli svarīga, lai padarītu dzīvi drošāku mīnēto teritoriju tuvumā dzīvojošo kopienām, kā arī veicinātu Ukrainas ekonomikas atjaunošanos, atmīnētajām teritorijām kļūstot pieejamām ekonomiskajai darbībai, iepriekš skaidroja ĀM pārstāvji.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu