1999. gada maijā 29 gadus veca radioloģe no Zviedrijas slēpojot piedzīvoja negadījumu un pakļuva zem ledus un sniega kārtas. Tur saltā ūdenī viņa pavadīja 80 minūtes, bet, kad viņu beidzot izglāba, viņai nebija pulsa un ķermeņa temperatūra bija nokritusi līdz 13 grādiem pēc Celsija skalas. Tomēr brīnumainā kārtā viņa izdzīvoja.

Lai arī tas viss izklausās pēc zinātniskās fantastikas ainas vai stāsta par kādu supervaroni, tomēr tā vis nav. 1999. gada 20. maijā 29 gadus vecā zviedriete Anna Bāgenholma kopā ar diviem saviem kolēģiem bija devusies slēpot kalnos netālu no Norvēģijas pilsētas Narvīkas. Tuvojoties stāvai nogāzei, kurai iepriekš bija slēpojusi garām daudzas reizes, viņa zaudēja līdzsvaru un kontroli pār slēpēm un nokrita uz ledus, kas klāja nelielu upīti blakus ūdenskritumam. Ledus ielūza, un viņa paslīdēja zem 20 centimetrus biezā ledus vāka, kur plūda salts ūdens.

Kad abi viņas draugi Annu atrada, no sniega un ledus ārā rēgojās tikai viņas slēpes, kas neļāva viņai zem ledus paslīdēt vēl tālāk. Centieni aiz kājām izvilkt Annu ārā bija neveiksmīgi, jo viņas drēbes bija pilnas ar ūdeni. Kamēr viņi steidzās pēc palīdzības, Annai zem ledus klājās visai plāni, tiesa, palaimējās, ka viņai izdevās atrast gaisa kabatu, kas bija pietiekami liela, lai viņa varētu elpot. Viņas drēbes aizvien vairāk piesūcās ar ledaino ūdeni, ķermeņa temperatūra arvien pazeminājās, līdz viņa zaudēja samaņu.