Divarpus gadus pēc tam, kad Krievijas prezidents Vladimirs Putins deva rīkojumu uzsākt pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, Krievijas ekonomika šķiet kā mistērija, kas apvīta ar pretrunīgiem naratīviem. Ja jūs vēlētos pamatot, ka Krievijas ekonomiku ir novājinājušas Rietumu sankcijas, Kremļa kara budžets un veiksmīgie Ukrainas dronu uzbrukumi Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, jūs atrastu tam daudz pierādījumu. Taču arī tad, ja jūs mēģinātu argumentēt pretējo – ka Krievijas ekonomika ir noturīga, jo vietējie uzņēmumi spējuši pielāgoties un aizstāt iepriekš importētos produktus ar vietējiem pakaļdarinājumiem –, jūsu argumentu būtu grūti atspēkot.
Patiesībā Krievijas ekonomikai neveicas labi. Sankcijas ir izrādījušās sāpīgas, un Ukrainas dronu uzlidojumi patiešām ir nodarījuši kaitējumu. Raugoties ilgtermiņa perspektīvā, daudzās nozarēs ir vērojama ekonomikas lejupslīde, un nesen izziņotais milzīgais kara izdevumu palielinājums acīmredzami nav ilgtspējīgs risinājums ilgtermiņā. Tajā pašā laikā Krievija ne tuvu nav nonākusi līdz ekonomiskajam "sabrukumam", ko daudzi komentētāji prognozēja un uz ko cerēja, un, ja Putins turpinās karadarbību (kas šķiet ticams scenārijs), ekonomika varētu izrādīties mazākā no viņa problēmām.
Potjomkina dinamisms