Šodienas redaktors:
Jānis Tereško

ES īpašais sūtnis sankciju jautājumos: Krievija kanibalizē savu ekonomiku, lai darbinātu kara mašīnu (6)

Ārlietu ministre Baiba Braže un Eiropas Savienības īpašais sūtnis sankciju jautājumos Deivids O'Salivans piedalās preses konferencē pēc tikšanās Ārlietu ministrijā.
Ārlietu ministre Baiba Braže un Eiropas Savienības īpašais sūtnis sankciju jautājumos Deivids O'Salivans piedalās preses konferencē pēc tikšanās Ārlietu ministrijā. Foto: Edijs Pālens/LETA

Krievija kanibalizē savu ekonomiku, lai darbinātu kara mašīnu, tādu viedokli žurnālistiem pauda Eiropas Savienības (ES) īpašais sūtnis sankciju jautājumos Deivids O'Salivans pēc tikšanās ar Latvijas ārlietu ministri Baibu Braži (JV).

Viņš uzsvēra, ka ES noteiktās sankcijas darbojas, jo Krievijas ekonomikas rādītāji, ja paskatās detalizētāk, nav nemaz tik spīdoši. Krievijai tiek liegta piekļuve tehnoloģijām, kas nepieciešamas sarežģītu ieroču izgatavošanai. Tāpat tiek risināts jautājums par ieņēmumu gūšanas ierobežošanu.

O'Salivans norādīja, ka sankcijas nevar atrisināt visas problēmas, tāpēc ir citi veidi, kas var palīdzēt situāciju uzlabot. Viņaprāt, ir jādara arī citas lietas, lai palīdzētu Ukrainai, vai tā būtu militārā, makrofinansiālā palīdzība, vai arī politiskā, piemēram, perspektīva iestāties NATO un ES. Sūtnis akcentēja, ka sankcijas ir svarīga daļa no tā, ko var darīt, un tām ir ietekme uz Krievijas spējām turpināt tās sākto karu.

Latvijas ārlietu ministre klāstīja, ka ir svarīgi regulāri analizēt to, kas notiek Krievijas ekonomikā, taču ne vienmēr tas ir viegli, jo arī Krievija ir sapratusi, ka daļa datu ir slēpjama. Braže piekrita, ka noteiktās sankcijas strādā, bet tas nenozīmē, ka situācija ir statiska un nemainīga. Viņas ieskatā tā ir dinamiska pielāgošanās, jo Krievija mēģina apiet sankcijas, izmantojot citas valstis, slēptas kompānijas un finanšu struktūras.

"Runa ir par trīs darbības virzieniem. Pirmais ir samazināt naudas ienākšanu Krievijas ekonomikā no ārpuses, otrais - samazināt pieeju tehnoloģijām, trešais - saglabāt un noturēt politisko sadarbību un atbalstu," teica ministre.

Braže norādīja, ka tikšanās laikā ar ES īpašo sūtni sankciju jautājumos notika regulāra viedokļa apmaiņa. O'Salivana amats tika speciāli izveidots pēc Krievijas pilna apjoma iebrukuma Ukrainā 2022.gadā, lai sūtnis strādātu ar valstīm ārpus ES, lai kopīgi novērstu sankciju apiešanu. Viņa akcentēja, ka ES noteiktajām sankcijām ir globāls efekts.

"Pārrunājām, ko mēs varam darīt jaunu sankciju noteikšanā, kā tiek īstenotas esošās sankcijas, kā mēs varam kopīgi strādāt trešajās valstīs, lai novērstu sankciju apiešanu. (..) Mērķis mums visiem ir viens - novērst Krievijas iespējas tikt pie naudas un tehnoloģijām, kas ietekmē karu Ukrainā," sacīja Braže.

Taujāts, vai ES sankciju apiešana ir liela problēma, O'Salivans uzsvēra, ka visas bloka dalībvalstis īsteno noteiktās sankcijas. Viņš piebilda, ka sankciju apiešana Eiropā ir noziegums. Nesen Eiropas līmenī ir pieņemta direktīva, kuras mērķis ir saskaņot kriminālsodus, ko var piemērot par pārkāpumiem.

"Manuprāt, blokā sankciju izpilde darbojas labi. Protams, tas ir ļoti sarežģīti, jo pret Krieviju ir noteikts plašs sankciju klāsts, kāds nekad iepriekš nav noteikts ne pret vienu citu valsti. [..] Domāju, ka jautājums par sankciju apiešanu vairāk attiecas uz valstīm, kas atrodas ārpus bloka, jo ES noteiktās sankcijas nav ANO noteiktās sankcijas, tāpēc daudzas valstis uzskata, ka tām šīs sankcijas nav jāievēro," teica ES īpašais sūtnis sankciju jautājumos.

Sūtnis uzsvēra, ka tas ir viņa uzdevums mēģināt pārliecināt šādas valstis, arī tad, ja tās pilnībā neievēro ES noteiktās sankcijas, nepieļaut, ka Krieviju caur citu valstu teritoriju sasniedz divējāda lietojuma preces un preces, kurām ir militārs pielietojums.

Jautāts, vai, viņaprāt, Latvijai, arī Polijai, Lietuvai, Igaunijai būtu nepieciešama bloka palīdzība muitas jomā un sankciju īstenošanā, O'Salivans uzsvēra, ka viņš pilnībā apzinās īpašo situāciju, kurā atrodas pierobežas valstis un muitas iestādes. Sūtnis atzīmēja, ka jau tagad ES sniedz lielu palīdzību. Viņš uzsvēra, ka starp pierobežas valstīm ir ļoti laba sadarbība, lai dalītos ar pieredzi.

"Jūs varat būt pilnīgi droši, ka ES pilnībā atbalsta pierobežas valstu darbu, lai aizsargātu ne tikai savu teritoriju, bet arī bloka teritoriju kopumā," sacīja sūtnis.

Braže piebilda, ka pirms Krievijas kara Ukrainā izejošām precēm nebija kontroles. Tas bija Krievijas vai Baltkrievijas pienākums pārbaudīt, kādas preces nonāk šo valstu teritorijā. Pēc Krievijas kara sākšanas un sankciju ieviešanas tas ir pilnīgi jauns pienākums, kas gulstas uz visām pierobežu valstu muitām. Viņa sacīja, ka ir sagatavota praktiska atbalsta pakotne muitas atbalstam. Darbs par to noris gan ar amerikāņu kolēģiem, gan ES.

TVNET jau vēstīja, ka Latvijā šodien darba vizītē ieradās ES īpašais sūtnis sankciju jautājumos, lai tiktos ar Braži un Ārlietu ministrijas ekspertiem, kā arī, lai piedalītos drošības forumā "Rīgas konference".

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu