Kā informēja Saeimas Preses dienestā, Smits akcentēja, ka Latvijā patlaban Kanādas klātbūtne ir dubultojusies, pieaugot no 800 līdz 2000 karavīru un tādējādi pieaugot arī kopējai sabiedroto klātbūtnei.
Savukārt Kanādas vēstnieks Latvijā Braiens Svorks sacīja, ka šī ir pirmā reize, kad Latvijā ir noturīga daudznacionāla NATO brigādes klātbūtne, kas nodrošina ievērojamas kaujas spējas Latvijas un NATO teritorijas aizsardzībai. Vēstnieks arī pateicās Latvijai par sadarbību un partnerību kā uzņemošajai valstij.
Tikmēr Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) uzsvēra, ka pēc izveidošanas NATO daudzfunkcionālā brigāde kļūs par lielāko NATO militāro formējumu Baltijas valstīs.
"Partnerībā ar Kanādu mēs šodien kopīgi būvējam spēcīgus aizsardzības atturēšanas spēkus uz NATO ārējās robežas un sniedzam visu nepieciešamo atbalstu Ukrainas uzvaras tuvināšanai gan nacionāli, gan kopā apmācot Ukrainas karavīrus tepat Latvijā. Mēs lepojamies ar šo partnerību mūsu kopīgo interešu aizstāvībai," uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja.
Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV) izcēla, ka šodien tiek īstenots ilgi gaidīts pavērsiens, un jau tuvākajos gados redzēsim, kā brigāde iegūst pilnas spējas, un tas nozīmē vairākus tūkstošus NATO karavīru šeit, Latvijā.
Foto: NATO daudznacionālās kaujas grupas Latvijā komandpakļautības maiņas ceremonija
Jau ziņots, ka šogad jūlijā tika sākta NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupas palielināšana līdz brigādes līmenim un jaunās NATO daudznacionālās brigādes Latvijā izveide, ko veidos vairāk nekā 3500 karavīri.
NATO daudznacionālo kaujas grupu Latvijā kopš 2017.gada vada Kanāda, un tā ir Kanādas lielākā militārā misija ārvalstīs. Pērn Kanāda apņēmās būtiski palielināt savu personāla un ekipējuma ieguldījumu, lai stiprinātu NATO klātbūtni Latvijā un sadarbībā ar sabiedrotajiem vadītu kaujas grupas pāreju uz daudznacionālu kaujas spējīgu brigādi.