Vladimirs Putins šonedēļ svin diplomātisku uzvaru – uz Kazaņā notiekošo BRICS samitu ieradušies vairāk nekā 20 valstu līderi. Taču Putins pats pēdējā laikā ārvalstīs parādās reti, jo 2023.gada martā Starptautiskā krimināltiesa (SKT) izdeva Putina aresta orderi saistībā ar ukraiņu bērnu deportāciju, kas ir kara noziegums.
Teorētiski tas nozīmē, ka SKT dalībvalstīm vajadzētu arestēt Putinu, tikko kā viņš spēris kāju to teritorijā. Taču realitāte ir citāda. Šī gada septembrī Krievijas diktators devās vizītē uz Mongoliju, kas ir SKT dalībvalsts. Tā vietā, lai arestētu Putinu saistībā ar pastrādātajiem kara noziegumiem, Mongolijas prezidents Hurelsuhs Uhnāgīns izritināja Putinam zem kājām sarkano paklāju.
Iepriekš Putins bija piesardzīgāks. Pagājušā gada jūlijā Putins neieradās klātienē BRICS samitā Dienvidāfrikā (kas arī ir SKT dalībvalsts), bet pieslēdzās tam attālināti. ASV speciālo uzdevumu vēstniece globālajā krimināltiesiskumā Beta van Šaka skaidro, ka Putina izvēles – uz kuru valsti uzdrošināties braukt, uz kuru ne – ir atkarīgas no iekšpolitiskās situācijas konkrētajā valstī.