Vācijas likumdevēji apstiprina jaunus drošības un imigrācijas kontroles pasākumus

Pasākumu kopums ietver aizliegumu ienest nažus publiskos pasākumos, piemēram, festivālos un sporta pasākumos, ierobežojumus patvēruma meklētājiem un papildu pilnvaras kriminālpolicijai terorisma lietu izmeklēšanā.

Pasākumu kopums tika apstiprināts parlamenta apakšpalātā Bundestāgā, bet atsevišķiem pasākumiem nepieciešama arī parlamenta augšpalātas Bundesrāta piekrišana. Tur balsojums plānots jau šodien.

Saskaņā ar jauno likumu patvēruma meklētājiem, kuriem ir pienākums pamest valsti, varēs samazināt pabalstus, ja saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) tā sauktajiem Dublinas noteikumiem par viņiem atbildīga cita ES dalībvalsts un ja nav šķēršļu viņu izraidīšanai. Izņēmums būs bērni.

Bēgļi, kas uz laiku atgriezīsies savā dzimtenē, vairumā gadījumu turpmāk zaudēs tiesības uz aizsardzību Vācijā. Tas pats attieksies arī uz bēgļiem, kuri pastrādājuši antisemītisma vai homofobijas motivētus noziegumus.

Tiks atļauta biometrisko datu salīdzināšana internetā terorisma lietu izmeklēšanās, ja Federālās Kriminālpolicijas pārvaldes (BKA) prezidents saņems tiesas atļauju. Taču ārkārtējos gadījumos BKA amatpersonas varēs pašas sev piešķirt šādas pilnvaras līdz trim dienām, nevēršoties pēc atļaujas tiesā.

"Mēs aizliedzam nažus publiskos pasākumos un dodam iespēju federālajām zemēm ieviest plašākus nažu aizliegumus," paziņoja iekšlietu ministre Nensija Fēzere.

Debates par drošību un nelegālās imigrācijas ierobežošanu Vācijā aktualizējās vasaras izskaņā pēc kārtējā islāmista uzbrukuma, kura laikā Zolingenē tika noslepkavoti trīs cilvēki. Slepkava izrādījās 26 gadus vecs sīrietis, kurš izvairījies no izraidīšanas uz Bulgāriju, kuras robeža bija pirmā, ko viņš šķērsoja, nelegāli ierodoties Eiropas Savienībā. Viņš tiek turēts aizdomās par saistību ar teroristu organizāciju "Islāma valsts".

Ņemot vērā, ka līdz Bundestāga vēlēšanām palicis gads un pieaug pret imigrāciju noskaņoto partiju popularitāte, valdība ir pakļauta lielam spiedienam ieņemt stingrāku nostāju migrācijas jautājumā.

Ierosinātie pabalstu ierobežojumi izsauca skaļu kritiku koalīcijā, ko veido Šolca sociāldemokrāti kopā ar zaļajiem un liberālo Brīvo demokrātu partiju (FDP). Pēc iekšējām diskusijām valdībā tiesību aktu projekti tika grozīti, paredzot izņēmumus attiecībā uz bērniem un atceļot atbalstu tikai gadījumos, kad izraidīšana ir reāli iespējama.

Opozīcijā esošie kristīgie demokrāti (CDU) pauda viedokli, ka šie ierobežojumi migrācijai ir nepietiekami un būs neefektīvi.

Stingrāku noteikumu ieviešana iezīmē izmaiņas Vācijas attieksmē pret imigrāciju gandrīz desmit gadus pēc tam, kad bijusī kanclere Angela Merkele 2015.gadā atvēra valsts robežas nekontrolētais nelegālo imigrantu plūsmai. Līdzīga attieksmes maiņa vērojama arī citās Eiropas valstīs.

Eiropas Savienības (ES) līderi ceturtdien aicināja steidzami pieņemt jaunus tiesību aktus, lai palielinātu nelegālo imigrantu izraidīšanu.