Gandrīz ceturtā daļa ukraiņu bēgļu Eiropā ilgtermiņā nevēlas atgriezties mājās, piektdien, 18. oktobrī ziņoja Minhenē bāzētais Ifo ekonomisko pētījumu institūts, atsaucoties uz savu 2024. gada jūnijā veiktās aptaujas datu analīzi par ukraiņiem, kas kara dēļ devušies bēgļu gaitās.
Minhenes ekonomikas institūts: Apmēram ceturtā daļa ukraiņu bēgļu nevēlas atgriezties mājās (8)
“Aptuveni 35% Ukrainas bēgļu vēlas atgriezties Ukrainā, tiklīdz tur atkal būs droši,” norāda Panu Poutvara, ifo Migrācijas pētniecības centra vadītājs. 4 procenti plāno atgriezties drīzumā neatkarīgi no drošības situācijas. Nedaudz mazāk nekā 11 procenti jau ir atgriezušies Ukrainā, bet vēl 25 procenti nav izlēmuši.
Jo ilgāk Krievija turpina agresijas karu Ukrainā, jo vairāk cilvēku, kas no tās aizbēguši, savu nākotni redz ārpus valsts, teikts ziņojumā. “Neilgi pēc bēgšanas tikai 10 procenti ukraiņu teica, ka ilgtermiņā apmetīsies uz dzīvi ārpus Ukrainas,” ziņo ifo migrācijas pētniece Ivonna Gīsinga. Līdz 2023. gada beigām šis īpatsvars bija palielinājies vidēji par 1,6 procentpunktiem, savukārt faktiskais atgriešanās rādītājs bija 2,7 procentpunkti.” Tikmēr uzreiz pēc kara sākuma gandrīz 60 procenti bēgļu vēlējās atgriezties Ukrainā, norādīts ziņojumā. Laika gaitā šis īpatsvars strauji samazinājās – vidēji par 4,7 procentu punktiem uz katrām 100 dienām.
Vienlaikus pēdējā gada laikā par 6 procentpunktiem – no 23 līdz 29 procentiem – palielinājies to darbspējīgo ukraiņu īpatsvars, kuri Vācijā atrada darbu, 16. oktobrī Berlīnē notikušajā ekonomikas forumā sacīja federālā kanclere biroja vadītājs Volfgangs Šmits, norādot, ka tas bija iespējams, pateicoties uzlabotiem konsultāciju pakalpojumiem.
Septembra beigās Vācijas kanclers Olafs Šolcs paziņoja, ka, pateicoties valdības programmai “Jobturbo”, kas paredzēta bēgļu paātrinātai un atvieglotai nodarbinātībai, no 2024. gada jūlija darbu Vācijā jau ir atraduši 266 000 ukraiņu, kas ir par 71 000 vairāk nekā pagājušā gada oktobrī.