Ārzemju mācībspēki izrādījuši interesi par tenūrprofesora amatiem Latvijā

RTU bija pirmā augstskola Latvijā, kas 2022.gadā izsludināja konkursu uz tenūrprofesoru vakancēm. Pēdējā gada laikā RTU ir izsludinājusi četrus konkursus uz tenūrprofesoru vakancēm dažādās augstskolas fakultātēs, kā arī Arhitektūras un dizaina institūtā, aģentūra LETA uzzināja augstskolā.

Kopumā visos konkursos ir pieteikušies aptuveni 70 pretendenti. Lai gan lielākā daļa no viņiem ir no ārvalstīm, pagaidām tenūrprofesūrā apstiprināts viens ārzemju profesors. Patlaban RTU ir apstiprināti astoņi tenūrprofesori. Vienlaikus augstskolā pieļauj, ka līdz gada beigām tiks izraudzīti vēl vismaz četri tenūrprofesori, starp kuriem varētu būt arī ārzemju mācībspēki.

Lai veicinātu ārzemju tenūrprofesoru piesaisti, nepieciešams izveidot tā saukto tenūrprofesoru karjeras ceļu, uzskata RTU zinātņu prorektora pienākumu izpildītājs Gatis Bažbauers. Gatavojoties tenūrprofesūrai, tam varētu pieteikties jaunie doktori un zinātnieki no Latvijas un ārvalstīm, kas izstrādā savus pēcdoktorantūras pētījumus. To iespējams ieviest universitātes līmenī, taču ir svarīgs valsts paplašināts atbalsts tenūrprofesoru sagatavošanas posmam, atzīmēja Bažbauers.

Tenūrprofesoru rindas ir papildinājuši arī Latvijā dzimušie zinātnieki, kuri savulaik ir emigrējuši, bet tagad atgriežas dzimtenē, lai strādātu RTU. Piemēram, zinātnieks Agnis Stibe, kurš absolvējis Oulu Universitāti Somijā un Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtu un līdz šim strādājis Karaliskajā Melburnas tehnoloģiju institūtā Austrālijā.

Tenūrprofesora amatu ieņēmis arī Andris Slavinskis, kas Tartu Universitātē pētījis kosmosa tehnoloģijas, un Juris Burlakovs, kas strādājis Polijas Zinātņu akadēmijas Minerālresursu un enerģētikas ekonomikas pētniecības institūtā. Savukārt no Zviedrijas Karaliskā tehnoloģiju institūta tenūrprofesora amatā RTU atgriezies Oskars Ozoliņš.

Savukārt RSU izsludinājusi septiņus konkursus, uz kuriem pieteicās kopumā 57 pretendenti. 47 no viņiem pārstāvēja citas valstis.

Šobrīd no RSU tenūrprofesoriem seši ir ārvalstnieki, kas ir mazliet vairāk par pusi. Vienlaikus RSU pašlaik izteikusi darba piedāvājumu vēl vairākiem profesoriem, bet darba attiecības vēl nav sāktas, jo tiek kārtoti imigrācijas dokumenti.

Lai palīdzētu tenūrprofesoriem no ārzemēm, RSU viņiem nodrošina finansiālu atbalstu pārcelšanās izdevumiem. Tāpat viņi nepieciešamības gadījumā var dzīvot augstskolas dienesta viesnīcās paaugstināta komforta līmeņa numuriņos līdz atrod patstāvīgu mītni Latvijā, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus. RSU arī nodrošina ar administratīvā personāla pārstāvi atbalstam valodas jautājumos un pēc iespējas dokumentus un sistēmas nodrošina divās valodās - latviešu un angļu.

Kā galvenos šķēršļus ārzemju pretendentu piesaistei universitātē nosauca valodu zināšanu prasības - profesoriem latviešu valoda jāpārzina augstākajā līmenī. Tāpat arī imigrācijas procedūru un atalgojumu pastāvīgajiem profesora amatiem, lai tas būtu konkurētspējīgs ar citām Eiropas Savienības valstīm.

Cits būtisks šķērslis esot sadzīves un ģimenes apstākļi, proti, darba iespējas partnerim vai izglītības iestāžu un ārpusskolas nodarbes iespējas bērniem. Tāpat tenūrprofesoriem no citām valstīm varētu piedāvāt pagaidu atbalstu mājokļu izdevumu segšanai, profesionālas izaugsmes un regulāra mentoringa iespējas, atzīmē RSU.

Tāpat RSU aicina piedāvāt stimulus atgriezties dzimtenē latviešu zinātniekiem ārzemēs, veidojot īpaši izveidotas programmu paketes.

Tikmēr LU tenūrprofesora amatā nav apstiprināts neviens ārvalstnieks. Augstskola pagājušā gada rudenī izsludināja konkursu uz astoņām tenūrprofesūras vietām. No 17 pieteikumiem divi tika saņemti no ārvalstu pilsoņiem, taču neviens no viņiem netika apstiprināts amatā.

Savukārt šogad LU izsludināti pieci konkursi uz tenūrprofesora amatiem dažādās jomās. Pavasarī tika izsludināts atkārtots konkurss tenūrprofesoram izglītības zinātņu jomā, tomēr tas noslēdzās bez rezultāta. Izsludinot konkursu uz četrām jaunām tenūrprofesora pozīcijām, nolikumos un sludinājumos precīzāk iezīmēti amata pienākumi un iespējas.

Divos no šiem konkursiem pretendentu pieteikšanās noslēdzās 15.septembrī, bet divos tā tika pagarināta un noslēgsies 15.oktobrī. Tenūrprofesūrai digitālo rīku lietojuma ekonomisko procesu izpētei jomā pieteikušies seši kandidāti, no kuriem pieci ir ārvalstnieki. Savukārt tenūrprofesūrai digitālo humanitāro zinātņu jomā pieteikušies divi kandidāti, no kuriem viens atbilstošo izglītību ieguvis ārvalstīs.

Augstskola tenūrprofesora amatā vēlas redzēt "labākos kandidātus", un tam, no kurienes viņi nāk, nav nozīmes, uzskata LU.

Tenūras sistēma ieviesta vairākās Eiropas valstīs, tai skaitā Latvijā. Tā paredz, ka vēlētajam akadēmiskajam personālam, iegūstot noteiktu akadēmisko amatu, piemēram, asociētā profesora vai profesora amatu, un izpildot noteiktus profesionālās un zinātniskās kvalifikācijas kritērijus, tiks nodrošināts beztermiņa darba līgums.