Sirds simbolam mēdz būt pozitīva nozīme, jo vairumam no mums tas asociējas ar mīlestību. Nav precīzu ziņu, kurā brīdī “sirsniņu” sāka attēlot kā mīlas simbolu - tā, kā to esam pieraduši redzēt kartītēs, ilustrācijās un žestos.

Sirdi visai ātri pārtvēra baznīca kā kristīgās mīlestības simbolu, taču kaislības liesmu tai paturēt neizdevās. Svētā Terēze no Avilas 16. gadsimtā aprakstīja, kā eņģelis esot caururbis viņas sirdi: “Viņa rokā es redzēju zelta bultiņu ar dzelzs smaili, kas dega ar maigu liesmu. Man šķita, ka eņģelis vairākas reizes iedur bultiņu manā sirdī un tā dziļi iespiežas manī. Sāpes lika nopūsties, bet tajā pašā laikā tās bija tik saldas, ka nebija nekādas vēlēšanās no tām atbrīvoties.”