:format(webp)/nginx/o/2024/10/20/16431201t1h8ed9.png)
Sākot no dažiem desmitiem tūkstošu līdz vairākiem miljoniem eiro. Tik, pēc Valsts kontroles domām, varētu atrast lieki vai bez jēdzīga plāna iebudžetētu naudu. Piemēram, ar pieaugušo izglītošanu nodarbojas nevis viena, bet divas iestādes. Kā domā revidenti, šādi pārtērēti 3,6 miljoni. Ar to pietiktu, lai papildus vēl apmācītu 3 tūkstošus cilvēku. Savukārt neizpratni starp vairākām augstskolām raisījis kāds plāns, kas paredzēts ierēdņu izglītošanai. Arī šajā gadījumā runa ir par miljoniem.
Rīgas Tehniskā universitāte ekskluzīvi tikusi pie ievērojamas naudas no jau tā caurā izglītības nozares budžeta, par ko sola apmācīt augstākā līmeņa ierēdņus. Citas augstskolas saka, ka līdzīgas programmas jau pastāv.
Ir 2023.gada septembris. Svaigi apstiprināta Evikas Siliņas valdība. Jaunās valdības deklarācijā starp solījumiem ierakstīta apņemšanās izstrādāt ilgtspējīgu izglītības finansēšanas modeli.
Ministrijas strauji ķeras klāt nākamā gada budžetam. Sarunas notiek lielā steigā, jo valdībai Saeimā budžeta projekts jāiesniedz līdz 15. oktobrim. Jāsaplāno ne tikai 2024.gada, bet 2025. un 2026.gada budžetu ietvars.
26.septembrī valdība sadala 783 miljonus eiro prioritātēm. Tur ietvertas arī vairākas jaunas sadaļas. Izglītībai turpmākiem trim gadiem iedota papildu nauda, lai stiprinātu zinātni un STEM priekšmetu apguvi, arī pedagogu apmācību. Starp priekšlikumiem parādās arī šāds piedāvājums - "Inovatīvas valsts digitālās pārvaldības zinātniskās un mācību kompetences attīstība ar tenūra modeli un studiju programmu".
Budžetu pavadošajos dokumentos divās rindkopās īsi aprakstīts, ka programma uzlabos digitālās prasmes atsevišķos mikrokursos un maģistra programmā. Tas uzlabošot publisko pakalpojumu kvalitāti, "attīstot pārvaldības, datu analītikas un komunikācijas un dizaina domāšanas prasmes" publiskā un privātā sektora pārstāvjiem.
2024.gadā tam iedalīts 632 tūkstoši, 2025.gadā 813 tūkstoši, 2026.gadā - 996 tūkstoši. Kopā - 2,4 miljoni eiro.
2024.gads - 632 000
2025.gads - 813 707
2026.gads - 996 892
Kopā 2 442 599
Solīts, ka šogad apmācību izies 50 cilvēki. Nākamgad 100 un 2026. gadā arī 100 interesentu. Dokumentos nav ne vārda par to, kurš to ieviesīs un kurš mācības rīkos.
Pirms dažām nedēļām desmitiem dažādu valsts iestāžu vadības līmeņa amatpersonas, arī ministriju valsts sekretāri un departamentu direktori, saņēma e-pastu ar virsrakstu "Unikāla iespēja tieši TEV". Tajā teikts, ka var piedalīties "Mikrokvalifikācijas kursos "Digitālā publiskā pārvaldība"". Novembrī 3 dienu kursus vadīts profesors no Antverpenes universitātes. Novembrī un decembrī 6 dienu kursos pasniedzēja no Igaunijas. Attālinātā kursu prezentācijā šonedēļ RTU pārstāvis dekāns Jānis Caune stāstīja, ka tos noklausīties varēšot tikai 25 cilvēki, jo vairāk vietu neesot.
Un beigās šajā kursā varēs mācīties tikai 25 dalībnieki. Vairāk diemžēl vietu nav. Abi kursi tiem, kuri tiks ieskaitīti, ir savā ziņā bez maksas, bet nu bez maksas jau nav nekas. Šajā gadījumā Izglītības un zinātnes ministrija šo apmācības kursu finansē.
Par RTU kursiem, kam dāsni piešķirta valsts nauda, šajās nedēļās uzzinājuši arī Saeimas deputāti no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas. Viņiem radies jautājums kā un pēc kādiem kritērijiem vienai konkrētai universitātei izdevies iegūt šo finansējumu. Un vai par šādu kursu iespējamu rīkošanu uzrunātas arī citas augstskolas.
Česlavs Batņa, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisijas priekšsēdētājs:
“Man nav komentāru par to. Kaut kādā veidā tas ir kārtējais kāda ierēdņa izdomājums, kurš ir izdomājis, kā apgūt naudu. Tas nebija tūkstošu projekts, tas bija miljonu projekts.”
Arvils Ašeradens, finanšu ministrs (Jaunā Vienotība):
“Mēs tiešām esam diskutējuši par to, ka mums valsts digitālajai attīstībai ir nepieciešams augstskolu atbalsts, un konkrēti tāda diskusija ir pilnīgi noteikti ar RTU ir bijusi, klāt bija ministri. Diezgan plašs apaļais galds bija par to, kā Zinātņu universitāte var iesaistīties. Šeit ir viens no lieliem uzdevumiem, tad zināšanu pārnese ne tikai ekonomikai, bet arī sabiedrībai. Tā ka tāda saruna ir bijusi, ar ko tas ir rezultējies tālāk, tiešām nevarēšu komentēt.”
Izglītības ministrijā skaidro - nekāds citu augstskolu izvērtējums nav noticis. RTU atnākuši ar savu piedāvājumu. Tas uzklausīts. Ministrijai paticis. Studiju programmas izmaksu aprēķinu esot piestādījusi universitāte. Un pavasarī ar RTU noslēgts līgums. Tikai līdz šī gada beigām. Bet budžetā nauda iedalīta kopā trim gadiem uz priekšu.
NP: Bet LU un RSU šis tika piedāvāts?
Jānis Paiders, IzM valsts sekretāra vietnieks cilvēkkapitāla, zinātnes un inovāciju attīstības jautājumos: Šajā gadījumā par šo konkrēto programmu šis te viss piedāvājums nāca no Tehniskās universitātes kā komplekts. Un šo komplektu arī viņi attiecīgi piedāvāja. Viņš bija apstiprināts. Un līdz ar to mēs arī šādu aktivitāti virzījām.
NP: Tad viņi piedāvāja un valsts puse sāka meklēt naudu vai kā tas notika?
J.P.: Tā bija viena no aktivitātēm, kas bija pieteikta 2024. gada budžetam.
NP: Lai pieteiktu, ir jāzina, ka ir pretī kāds, kurš piedāvā.
J.P.: Šajā gadījumā šāds piedāvājums ir viens no daudziem. Vienkārši budžeta izstrādē šis bija viens no daudziem piedāvājumiem, kam bija dots papildu finansējums, un līdz ar to mums ir iespēja šādu aktivitāti arī tālāk īstenot.
RTU skaidro, ka programma esot ļoti nepieciešama, lai stiprinātu valsts pārvaldes digitālās prasmes. Kopā ar Valsts ieņēmumu dienestu šīs programmas ietvaros viņi gatavojot pilotprojektu - rīku, kas palīdzēšot pēc dažādām pazīmēm izskaitļot būvfirmas, kas, iespējams, krāpjas ar nodokļiem. Vēl ar VARAM ministriju tiekot gatavota digitālā ceļa karte tālākai valsts pārvaldes digitalizācijai. Mācību programmai būs piesaistīts arī ārvalstu profesors. Un ierēdņu apmācība esot tikai daļa no visa plānotā darba apjoma.
Artūrs Zeps, RTU attīstības un finanšu prorektors:
“Tā ir Rīgas Tehniskās universitātes iniciatīva, par ko mēs esam runājuši ļoti daudzus gadus. Par aktīvāku zinātnes universitāšu iesaisti valsts pārvaldes digitālā transformācijā, dažādu datu analīzē. Par to ir bijušas diskusijas gan ar dažādām Saeimas komisijām. Starp citu, arī pirms divām nedēļām notika Valsts prezidenta veidots hakatons, kur šī te pati ideja parādījās, identificējot nepieciešamību. Jo Latvijā, pieņemsim, salīdzinot ar citām valstīm, nav neatkarīgas institūcijas, kas sniedz palīdzību tiešām noteiktu virzienu attīstībai, izvērtēšanai nacionālā līmenī. Rīgas Tehniskajā universitātē ir šāda kapacitāte. Mums ir izveidota Datorzinātnes informāciju tehnoloģiju fakultāte, kas nodarbojas ar šīm lietām. Un šeit droši vien ir jāatzīmē, ka mums ir arī būtiska pieredze.”
Fakts, ka šādas programmas veidošanai nauda ekskluzīvi piešķirta RTU, radījis sašutumu citās lielajās augstskolās, ar kurām Izglītības ministrija pirms tam par šādu iespēju nemaz nav konsultējusies. Jo līdzīgas programmas par digitāliem rīkiem, mākslīgo intelektu biznesā un valsts pārvaldē ir jau tagad pieejamas arī citās mācību iestādēs. Latvijas Universitātē ar šo virzienu nodarbojas Izglītības inovāciju nodaļa. Stradiņos ir vairāki kursi, kas palīdz stiprināt digitālās prasmes, un top kurss par datu zinātni un mākslīgo intelektu.
Karina Palkova, RSU Sociālo zinātņu fakultātes dekāne:
“Digitālā veselība, mākslīgais intelekts un medicīnas tehnoloģijas, personāla pārvaldība digitālajā laikmetā, digitālā komunikācija, digitālais mārketings, biznesa pārvaldība un digitalizācija, digitālās ekonomikas sociālie un tiesiskie aspekti. Un tā tālāk, un tā joprojām. Tiek strādāts pie jaunas programmas, kas balstās uz datu zinātni un mākslīgā intelekta pārvaldību, tātad digitālo pārvaldību. Mūsu docētāji ir apmācījušies arī Masačūsetsas Tehniskajā universitātē Bostonā un attiecīgi atveda ļoti daudzas jaunas, nepieciešamas informācijas tieši digitālas pārvaldības kontekstā.”
Vairāki avoti Izglītības ministrijā mums neoficiāli apstiprina, ka ideja par naudas došanu tieši RTU varētu būt nākusi no Finanšu ministrijas. Pagājušā gada septembrī, gatavojot izmaiņas budžetā, viss noticis lielā steigā. Un procesos tuvumā bijusi arī Finanšu ministra padomniece Sanda Liepiņa. Viņa agrāk bijusi Izglītības ministrijas valsts sekretāre. Bet šobrīd Liepiņa paralēli padomu došanai Ašeradenam ir arī padomes locekle Rīgas Tehniskajā universitātē.
Aigars Rostovskis, Biznesa augstskolas “Turība” īpašnieks:
“Tas izskatās pēc nesaimnieciskas līdzekļu izmantošanas, jo labākais veids, kā var izmantot sabiedriskos līdzekļus, ir konkurence. Tas jau nav tikai par izglītību. Tas ir par jebkuru lietu, kur mēs tērējam publiskos līdzekļus. Tā nav kaut kāda mistiska valsts nauda vai Finanšu ministrijas nauda. Tie ir mūsu samaksātie nodokļi. Ja ir politisks lēmums, to var saprast, ka mums vajadzīgi kaut kādi speciālisti vienā vai otrā lietā, nu tad mums ir augstskolas, kurām ir šādas programmas. Izsūtiet šo vajadzību, tad uztaisi konkursu un tad tu dabū cenas piedāvājums, tad var vērtēt to pasūtījumu, dot vienam, otram vai trešajam, jo pasaulē jau nekas nav labāks izdomāts par godīgu konkurenci. Godīga, taisnīga konkurence nodrošina zemāku cenu. Un labāku kvalitāti un arī saglabā sabiedrības līdzekļus, jo, ja šo konkurenci nerealizē, te vienkārši sabiedrība pārmaksā un tad šādi gadījumi lien ārā.”
RTU plānotā apmācību programma joprojām nav akreditēta. Augstskola sola, ka to izdarīšot līdz gada beigām. Izglītības ministrija savukārt apgalvo, ka gada beigās notikšot izvērtējums, kā RTU tikuši galā ar solīto darbu izpildi.