Nedēļas nogalē noskatījos kādu jauku sižetu raidījumā “De facto”. Stāsts bija par to, ka Vecrīga kļuvusi par elektroauto bezmaksas stāvlaukumu. Lai arī man patīk tas, ka elektroauto skaits pilsētas ielās arvien palielinās, to ieviešanas taktika kaut kā tomēr vairāk izskatās pēc atlaižu piešķiršanas cilvēkiem, kuriem tās nav nepieciešamas.

Bet par visu pēc kārtas. Vispirms par to Vecrīgu, kurā ir pašas dārgākās stāvvietas Latvijā. Pirmā stunda maksā 5 eiro, katra nākamā – 8 eiro, bet savas automašīnas atstāšana Vecrīgā uz diennakti izmaksātu 141 eiro. Protams, vienīgi tad, ja pārvietojies ar dabai naidīgu automašīnu, jo elektroauto īpašnieki savus spēkratus ikvienā pilsētas stāvvietā var novietot bez maksas.

Tāpat ar elektroautomašīnu drīkst legāli pārvietoties pa sabiedriskā transporta joslām, kas ir visnotaļ patīkami sastrēgumu laikā. Kas vēl jauki – šo videi draudzīgo auto iegādei valsts piešķīrusi arī atbalstu. Pērkot elektroauto, no valsts var dabūt atpakaļ kādus 4,5 tūkstošus eiro, bet, ja to dara daudzbērnu ģimene, – pat gandrīz 7 tūkstošus eiro.

Vārdu sakot, vieni vienīgi bonusi un nav skaidrs, kāpēc vēl pilnīgi visi Latvijā nav kļuvuši par laimīgiem elektroauto īpašniekiem un dabas draugiem? Atbilde, protams, ir pavisam vienkārša – vidējā jauna elektroauto cena pārsniedz 40 tūkstošus eiro, bet vidējā summa, kuru Latvijas iedzīvotāji atļaujas tērēt auto iegādei ir zem desmit tūkstošiem.