Gāzes sprādzienā Jelgavā bojā iet 41 cilvēks, bet padomijā – viss kārtībā (8)

Meklējot informāciju par gāzes sprādzienu Jelgavā 1969. gada laikrakstos, bez izbrīna jāsecina, ka tā ir patiešām skopa. Kaut kas par sprādzienu pieminēts “Cīņā”, šis tas vēl kādā laikrakstā, bet tā – klusums. Padomju režīma klasika. Arī kad 1950. gadā Daugavā nogrima kuģītis "Majakovskis", noslīkstot 147 cilvēkiem, Staļins presei par to aizliedza rakstīt, sak, Padomju Savienībā tādas katastrofas nenotiek.

Par toziem notikušo katastrofu informācija laikrakstos sāka parādīties vien deviņdesmitajos gados, bet tagad ir brīvi pieejama internetā. Raidījuma “Katastrofas Latvijā” sērijā “Gāzes sprādziens Jelgavā”, kas skatāma LMT Viedtelevīzijā, notikušo atceras arī divi ēkas Raiņa ielā 9 iedzīvotāji – Juris Pudelis un Valdis Āboliņš.

“Tā bija svētdiena, pulkstenis bija apmēram vienpadsmit. Gulēju gultā, lasīju grāmatu, līdz sadzirdēju skaļu, dobju troksni,” filmā stāsta Pudelis.

Skaļais, dobjais troksnis bija gāzes sprādziens, kas pilnībā sagrāva Raiņa ielas devītā nama vienas kāpņutelpas un daļēji otras kāpņutelpas dzīvokļus, uz vietas nogalinot 39 cilvēkus, no kuriem 14 bija bērni. Vēlāk slimnīcā nomira vēl divi cietušie.

Vien pirms diviem gadiem, 1967. gadā celto ēku jaunajam kurināmajam – gāzei pieslēdza vienu no pirmajām Jelgavā. Gazifikācija Latvijā tolaik bija tikai sākusies, tāpēc, ierīkojot un apkalpojot gāzesvadus, zināšanu trūkuma dēļ tika pieļautas daudzas kļūdas.

Zināms, ka dabasgāze, kas plūst pa pazemes caurulēm, satur ūdens tvaikus, kas mēdz kondensēties jeb pārvērsties ūdens pilienos. Maģistrāles zemākajās vietās ūdens var sakrāties tik daudz, ka tiek traucēta gāzes plūsma. Lūk, tieši tāpēc caurulēs ir ierīkoti īpaši ventiļi, pa kuriem kondensātu var izvadīt ārā. Tiesa, tas jādara manuāli un regulāri. Atvada ventiļi parasti atrodas zem čuguna vāka jeb kapes, kas ziemā nereti piesalst pie asfalta, tāpēc bez laužņa un āmura palīdzības strādniekam pie ventiļa piekļūt nav viegli.

Tā kā strādniekiem šādi rīki neesot bijuši izsniegti, ventilis pie nama Raiņa ielā 9 nav pienācīgi apkalpots, tāpēc pie pamatnes sprieguma dēļ aizlūzis, kā rezultātā gāze caur augsnes slāni sākusi plūst iekšā nama pagrabā. Tas nav bijis vēdināms, tāpēc gāze tur uzkrājusies līdz kritiskam līmenim, līdz kāda nejauša dzirkstele to aizdedzinājusi.

Tam sekojošais sprādziens bija ļoti spēcīgs, ko parāda arī pilnībā nopostītais ēkas gals. Pēc sprādziena notikuma vietā izcēlies arī ugunsgrēks, kā dēļ trīs upuru mirstīgās atliekas tā arī neizdevās atrast. Tiek uzskatīts, ka tie pilnībā sadega.

Tūliņ pēc sprādziena arī tika atklāts, ka gāzes līmenis kritisku līmeni sasniedzis arī turpat blakus esošā kinoteātra pagrabā. Par laimi, to izdevās noskaidrot pirms nelaimes, kas varētu izrādīties vēl traģiskāka par jau notikušo.

Cietušajām ģimenēm pēc traģēdijas ierādīja dzīvokļus Sudrabu Edžus ielā, bet bojāto ēku atjaunoja. Tā stāv joprojām, nu jau ar vēdināmiem pagrabiem, kā paredz likums.

Pēc traģēdijas notikušā apstākļus izskatīja tiesa, beigu beigās piespriežot divu gadu cietumsodu Jelgavas gāzes saimniecības montāžas-ekspluatācijas kantora vecākajam un labošanas darbus un naudassodu galvenajam inženierim.

“Es nevaru teikt, ka šos 53 gadus es būtu nemitīgi modies augšā slapjos sviedros, bet laiku pa laikam prātā ienāk. Tas, kas tagad Ukrainā... es to varbūt uztveru savādāk nekā cilvēki, kam nav tādas pieredzes. Man tas ir sāpīgāk,” filmas noslēgumā atzīst Pudelis.

Raksts tapis sadarbībā ar "LMT Viedtelevīziju".