Mūzikas akadēmija skaidro, kā tērēs valsts papildu finansējumu (3)

Kā aģentūrai LETA pauda Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, JVLMA vērsusies ministrijā ar lūgumu rast finansējumu 397 959 eiro apmērā, tostarp vardarbības novēršanas un prevencijas pasākumu īstenošanai akadēmijā.

Piemēram, no 400 000 eiro 135 919 eiro plānots tērēt, lai JVLMA iepriekšējam rektoram un prorektoriem kompensētu neplānotu darba tiesisko attiecību izbeigšanu. Savukārt 11 979 eiro iezīmēti, lai nodrošinātu psihologa pakalpojumus akadēmijas studentiem un personālam.

Vēl 6050 eiro tiks tērēti, lai nodrošinātu labbūtības kursu JVLMA personālam. Tādu pašu summu iecerēts atvēlēt, lai nodrošinātu drošu mācību vidi. Plānots, ka zvērinātu advokātu pakalpojuma nodrošināšanai akadēmijai tiesvedībās izmaksās 13 648 eiro, savukārt 17 787 eiro maksās video novērošanas sistēmas izveide drošas studiju vides nodrošināšanai.

Paredzēts, ka pārējo akadēmijas personāla atbrīvošanas no darba un iepriekš neplānotu darba tiesisko attiecību pārtraukušu darbinieku personāla izmaksas sasniegs 70 499 eiro. Savukārt 136 024 eiro tiks izlietoti, lai nomaksātu 2023.gada nodokļus.

JVLMA sabiedrisko attiecību vadītāju Paula Prauliņa aģentūrai LETA uzsvēra, ka akadēmija jau ir veikusi virkni pasākumu drošas studiju vides veicināšanai: ir izstrādāts jauns Ētikas kodekss, īstenoti semināri par ētikas jautājumiem, dažādas iespējas ziņot par iespējamiem pāridarījumiem.

JVLMA pārstāve atzīmēja, ka sadarbībā ar JVLMA Studējošo pašpārvaldi tiek gatavots arī studentu - mentoru sistēmas pilotprojekts, kas palīdzēs tieši pirmo kursu studentiem, un digitāls materiāls vardarbības atpazīšanai un novēršanai.

Viņa norādīja, ka akadēmija vēlas darīt maksimālo, lai studenti justos droši. Pavasarī veikta studējošo anketēšana, lai saprastu, kādi drošības un labbūtības pasākumi, pēc studentu domām, visvairāk to veicinātu. Starp visvairāk vēlamajiem pasākumiem bija pasniedzēju un studējošo regulāra apmācība, psihologa pakalpojuma pieejamība, ārēja eksperta piesaiste problēmsituāciju risināšanai. Prauliņa klāstīja, ka šiem pasākumiem nepieciešami papildu līdzekļi, pretējā gadījumā tos nav iespējams ieviest.

Runājot par psihologa pakalpojumiem, JVLMA pārstāve skaidroja, ka pagaidām nav zināms precīzs studējošo skaits, kas tos izmantos, tomēr psihologa pieejamības nepieciešamību studējošie ir atzinuši kā vienu no risinājumiem situācijas uzlabošanai pēc notikušās krīzes. Savukārt, pēc Prauliņas paustā, videonovērošana ne tikai augstskolās, bet arī citās institūcijās ir viens no instrumentiem jebkādu drošības risku novēršanai.

"JVLMA ir publiska iestāde, kas turklāt ir atvērta arī vēlās vakara stundās - notiek mēģinājumi, sporta nodarbības, individuāls mācību process. Līdz ar to mūsdienu prasībām atbilstoša videonovērošanas sistēma būtiski sekmēs studējošo un personāla drošību," klāstīja JVLMA pārstāve.

Jau ziņots, ka policija martā sāka kriminālprocesu saistībā ar izskanējušo informāciju par akadēmijas pasniedzēju iespējamo uzmākšanos studentēm.

Latvijas Televīzijas raidījuma "Kultūršoks" rīcībā bija nonākušas septiņu JVLMA studenšu liecības par atsevišķu pasniedzēju seksuālu uzmākšanos.

Raidījuma rīcībā esošā informācija liecina, ka par vismaz vienu pasniedzēju saņemtas vairākas sūdzības. Viens no pasniedzējiem, kas, iespējams, pārkāpis robežas saskarsmē ar studentēm, ir Senās mūzikas katedras vadītājs Māris Kupčs.