Lēmums par nozvejas kvotām draud novest Baltijas jūras ekosistēmu līdz sabrukumam, brīdina eksperti

ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē Luksemburgā ir pieņemts lēmums par nozvejas kvotām Baltijas jūrā 2025.gadam.

PDF norāda, ka, neņemot vērā vides NVO paustās bažas, ES zivsaimniecības ministri atkal ir ignorējuši jūras ekoloģiskās robežas, kā arī zinātniskos ieteikumus atsevišķām sugām. Neskatoties uz pierādījumiem par jau slikto Baltijas jūras stāvokli un juridiskajām saistībām atjaunot zivju populācijas līdz labam stāvoklim, saskaņā ar Kopējo zivsaimniecības politiku un Baltijas jūras daudzgadu plānu, šis lēmums, kas balstīts uz īstermiņa politiskajām ambīcijām, apdraud tādas sugas kā mencas, reņģes un brētliņas.

PDF ieskatā, pieņemtais lēmums vēl vairāk ietekmēs jūras jūtīgo ekosistēmu un paātrinās bioloģiskās daudzveidības kritumu.

Ministri ir palielinājuši nozvejas kvotu Baltijas jūras centrālās daļas reņģei par vairāk nekā 100%, balstot šo lēmumu tajā, ka zivju populācija ir palielinājusies galvenokārt samazināta spiediena no zvejas nozares dēļ. Tomēr zinātniskie novērtējumi liecinot, ka reņģu populācija joprojām nav labā stāvoklī. Turklāt šīs prognozes balstās uz nenoteiktiem un ierobežotiem datiem, kā arī ekosistēmu procesu vienkāršošanu. Jauni pētījumi rāda, ka zivju krājumu novērtējumi un pārzvejotu sugu atjaunošanās trajektorijas bieži ir pārāk optimistiskas. Tieši tāpēc, Baltijas jūras centrālās daļas reņģēm ir steidzami nepieciešami efektīvi atjaunošanas pasākumi, ne tikai zvejas ierobežojumi nārsta laikā.

Vecākā padomniece zivsaimniecības politikas jautājumos Katrīna Pedersena Šimere uzsver, ka, lai atjaunotu reņģu populāciju, ir nepieciešamas piesardzīgākas nozvejas kvotas un papildu atjaunošanas pasākumi. Tas ir būtiski ne tikai bioloģiskajai daudzveidībai, bet arī citu sugu, piemēram, mencas un laša, atveseļošanai, kā arī Baltijas jūras zvejniecības nozarei.

Noteiktā brētliņu nozvejas kvota ir zemāka nekā pagājušajā gadā. Tomēr, ņemot vērā, ka brētliņu populācija jau gadiem samazinās, bija gaidāmi lielāki centieni šo zivju populācijas saglabāšanai.

Lielie, industriālie zvejnieki bieži nozvejo brētliņas un Baltijas jūras centrālās daļas reņģes kopā, un nepietiekama zvejas uzraudzība apgrūtina precīzu novērtējumu, tieši cik daudz katras sugas tiek nozvejots. Tā rezultātā šī brētliņu nozvejas kvota tiešā veidā ietekmē arī Baltijas jūras centrālās daļas reņģes, kuru populācija jau tā ir samazinājusies. Reņģes un brētliņas ir būtiska Baltijas jūras barības tīkla sastāvdaļa - tās ir svarīgs barības avots galvenajiem plēsējiem, piemēram, mencām, lašiem, Baltijas jūras cūkdelfīniem un jūras putniem. To pārmērīga nozveja radīs kaskādes efektus visā ekosistēmā. Turklāt liela daļa šo zivju nemaz nebūs cilvēku patēriņam, bet tiks pārstrādāta zivju miltos, lai barotu lašus akvakultūrā un cūkas lauksaimniecības nozarē, norāda PDF.

NVO atzinīgi vērtē lēmumu saglabāt zemu plekstu nozvejas kvotu, jo tās palielināšana, visticamāk, būtu izraisījusi lielāku Baltijas mencu piezveju. Tomēr, lai palielinātu mencu populācijas atjaunošanās iespējas, ir nepieciešami papildu pārvaldības pasākumi, tostarp tralēšanas aizliegumu zonās, kur ir būtiski mencu biotopi un attālinātas elektroniskās uzraudzības ieviešana.

Svarīgas zivju sugas jau ir uz sabrukuma robežas, un to populācijas ir vēsturiski zemākajos līmeņos. Starptautiskās Jūras izpētes padomes (ICES) zinātniskie eksperti ieteica ministriem, noteikt nulles nozvejas kvotas kritiski izsīkušiem zivju krājumiem, piemēram, austrumu daļas mencai un rietumu daļas reņģei.

ES ministri izvēlējās neievērot šo ieteikumu, tā vietā saglabājot piezvejas kvotas rietumu daļas reņģei un abām Baltijas mencu populācijām.

Organizācijas "Seas At Risk" Jūrlietu politikas jautājumu eksperts Remī Koseti pauda dziļas bažas par pieņemtajām zvejas iespējām Baltijas jūrā. Par spīti nesenajam Eiropas Parlamenta balsojumam, kas uzsvēra nepieciešamību pilnībā īstenot piesardzības principu un aizsargāt apdraudētās sugas, zivsaimniecības ministri atkal ir noteikuši zvejas kvotas, kas ignorē būtiskās Baltijas jūras eksosistēmas vajadzības.

Koseti ieskatā šis neapdomīgais lēmums saasinās ekosistēmas pasliktināšanos un apdraudēs zvejnieku un piekrastes kopienu iztiku. Šāda īstermiņa lēmumu pieņemšana, kas ignorē mūsu vides atbildību, ir īpaši nepiemērota laikmetā, kad pasauli jau pārņem vides krīzes.

PDF Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena uzskata, ka šodienas lēmumi par Baltijas jūras pelaģisko zivju krājumu nozvejas limitiem, ir ļoti neapmierinoši.

Vides organizācijas cerējušas, ka ES zivsaimniecības ministri atzīs, cik svarīga loma ir tādām zivju sugām kā reņģe un brētliņa - kā barībai daudziem plēsīgajiem dzīvniekiem, piemēram, mencām un lašiem. Tikmēr noteiktie zvejas limiti brētliņai un Baltijas jūras centrālās daļas reņģei ir pārāk augsti, lai atjaunotu ekosistēmas līdzsvaru.

"Coalition Clean Baltic" bioloģiskās daudzveidības eksperte Andrea Servantesa uzsver neatbilstību starp bioloģiskās daudzveidības mērķiem un nozvejas kvotām. Neskatoties uz pagājušajā gadā Monreālā panākto globālo vienošanos par bioloģisko daudzveidību, kas noteica mērķus bioloģiskās daudzveidības ilgtspējīgai izmantošanai, pašreizējā zivsaimniecības pārvaldība joprojām nespēj pārvērst šos mērķus efektīvās darbībās. Nav iespējams risināt bioloģiskās daudzveidības zudumu un pieaugošos klimata pārmaiņu spiedienus uz Baltijas jūras zivju populācijām, vienlaikus izsmeļot ekosistēmas resursus līdz galējai robežai. Piesardzības rezervju piemērošana ir klimata un vides atbildība, ko nevar ignorēt, nosakot zvejas kvotas 2025.gadam, uzsver Servantesa.

"Deutsche Umwelthilfe" politikas jautājumu padomniece Izabela Sīgere brīdina, ka izvirzot īstermiņa ekonomiskās intereses pirmajā vietā, ES zivsaimniecības ministri atkal ir uzņēmušies risku, nosakot zvejas kvotas, kaitējot gan ekosistēmai, gan pašai zivsaimniecībai. Hroniskas pārvaldības kļūdu upuri ir zvejnieki, jo daudzu zivju populācijas tagad ir tikai neliela daļa no tā, kas tās bija agrāk. Rietumu daļas reņģu un mencu stāvoklis, kas tradicionāli bija galvenās sugas Vācijas Baltijas jūras zivsaimniecībā, joprojām ir katastrofāls. Bez zivīm nav zvejniecības - taču pārdomāta zivsaimniecības pārvaldība, kurā galvenā uzmanība pievērsta ekosistēmas veselībai, joprojām nav redzama.

Kā vēstīts, Latvijas zvejnieku iespējas zvejot brētliņas 2025.gadā Baltijas jūrā provizoriski samazināsies par 30,6%, salīdzinot ar 2024.gadu, un viņi varēs nozvejot līdz 19 299 tonnām brētliņu, informē Zemkopības ministrijā.

Iepriekš Eiropas Komisija (EK) bija ieteikusi brētliņu zvejas apjomu samazināt par 42%.

Vienlaikus reņģu zvejas limits Rīgas jūras līcī Latvijas zvejniekiem 2025.gadā provizoriski būs 22 408 tonnas, kas ir par 10% vairāk nekā šogad, bet Baltijas jūrā - 2326 tonnas, kas ir 2,1 reizi vairāk.

Mencas un lašu, tāpat kā līdz šim, varēs zvejot tikai piezvejas veidā, bet samazinājums būs būtiski mazāks nekā EK piedāvājums.

Mencas piezvejas iespējas no 22. līdz 24. zvejas apakšrajonam Latvijas zvejniekiem provizoriski būs desmit tonnas, kas ir par 17% mazāk nekā šogad, kamēr EK bija ieteicis samazinājumu par 75%. Savukārt mencas piezvejas iespējas no 25. līdz 32. zvejas apakšrajonam provizoriski būs 37 tonnas, kas ir par 27% mazāk nekā šogad, kamēr EK bija ieteicis samazinājumu par 69%. Lašu piezvejas limitu plānots noteikt 4858 zivis, kas ir par 36% mazāk nekā pērn.

ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē Luksemburgā pirmdien, 21.oktobrī, dalībvalstis apsprieda priekšlikumu nozvejas kvotām Baltijas jūrā nākamajam gadam.

Vairākas ES dalībvalstis neatbalstīja EK priekšlikumā piedāvāto brētliņas nozvejas samazinājumu par 42% salīdzinājumā ar 2024.gadu. Latvija noraidījusi šādu priekšlikumu, norādot, ka tas neatbilst Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) zinātniskajos ieteikumos norādītajam situācijas vērtējumam, kas joprojām liecina par lielu brētliņu krājumu un atbildīgu zvejas līmeni ilgtspējīgā apjomā.

ZM pārstāvji atzīmē, ka vienīgās zinātnieku bažas bija par vairāku gadu brētliņu neražīgām paaudzēm, bet tās, iespējams, ir saistītas ar vides un citiem neskaidriem, brētliņu nārstam nelabvēlīgiem apstākļiem, nevis zveju. Tāpēc Baltijas jūras valstis nāca klajā ar kopīgu priekšlikumu par papildu brētliņu krājumu aizsardzības pasākuma noteikšanu, nosakot trīs mēnešu traļu zvejas liegumu brētliņu nārsta perioda laikā no maija sākuma līdz augusta beigām.