:format(webp)/nginx/o/2024/10/24/16438690t1h8e3c.jpg)
Nīderlandes valdošā koalīcija trešdien vienojās padarīt stingrāku likumu par patvēruma pieprasīšanu un arī plāno novembrī atjaunot robežkontroli, tomēr nolēma neizsludināt ārkārtas stāvokli patvēruma jomā, ko bija mēģinājis panākt galēji labējās Brīvības partijas (PVV) līderis Gērts Vilderss.
Vilderss, kura partija uzvarēja parlamenta vēlēšanās pērnā gada novembrī, trešdien par šo vienošanos paziņoja sociālo mediju platformā "X". "Steidzami [tiks pieņemti] stingrāki patvēruma pasākumi. Tiešām priecājos par to," rakstīja Vilderss.
Četru koalīcijas partiju vadītāji iepriekš bija pauduši piekrišanu šai likumdošanas paketei, novēršot iespējamu valdības krīzi.
Koalīcijas partneri mēnešiem ilgi bija debatējuši par stingrāku patvēruma likumu. Vilderss vēlējās ārkārtas stāvokļa izsludināšanu, lai stingrāki pasākumi tiktu pieņemti bez apstiprinājuma parlamentā. Pārējās partijas tam nepiekrita, jo neesot juridiska pamata ārkārtas stāvokļa izsludināšanai.
Saskaņā ar ierosinātajiem pasākumiem patvēruma statuss turpmāk būs spēkā ne ilgāk par trim gadiem. Koalīcijai ir mērķis repatriēt sīriešu bēgļus un pasludināt vismaz daļu Sīrijas par drošu.
Tiem, kas Nīderlandē atzīti par bēgļiem, arī būs mazāk tiesību attiecībā uz savu mājokli.
Stingrāks patvēruma likums ir labējās koalīcijas galvenais mērķis. Koalīcijā ir PVV, labēji populistiskā agrārā Zemnieku pilsoņu kustība (BBB), liberāli konservatīvā Tautas partija brīvībai un demokrātijai (VVD) un konservatīvā pretkorupcijas partija "Jaunais sabiedriskais līgums" (NSC).
Patvēruma pieprasītāju skaits Nīderlandē ir stabilizējies līdz aptuveni 40 000 gadā. Tomēr ir grūtības atrast viņiem mājokli, ko daļēji var izskaidrot ar budžeta samazinājumu un vispārēju mājokļu trūkumu.
/nginx/o/2018/08/10/11170209t1h174f.png)