KM pārstāve par medijpratību: spējai domāt kritiski jāpievērš uzmanība jau no bērnības

Tas, kā norādīja Vāgnere, nostiprināts arī valdības rīcības plānā.

Vāgnere atzīmēja, ka pašlaik, informatīvajā laikmetā, spēja orientēties attiecībā uz to, kas ir patiess un kas nav, kļuvusi par vienu no nozīmīgākajām prasmēm.

Viņa norādīja, ka saskaņā ar pētījumiem Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāji atzīst, ka dezinformācija ir viens no lielākajiem draudiem demokrātijai. Tā uzskatot 86% ES iedzīvotāju.

Tāpat arī Pasaules ekonomikas foruma globālajos apdraudējumos dezinformācija identificēta kā viens no lielākajiem riskiem, pauda Vāgnere.

Viņa atzīmēja, ka ar dezinformāciju cilvēki Latvijā sastopas katru dienu, sākot no Kremļa propagandas naratīviem par "sapuvušajiem Rietumiem", līdz pat zinātniskajai fikcijai par lidmašīnām, no kurām tiekot kaisītas ķīmiskas vielas vai slimības.

Vāgnere pauda, ka

dezinformācija no vienas puses ietekmē to, kā jādomā par valsts drošību, bet no otras puses - kā spēt kā sabiedrībai vienoties un virzīties uz kopīgiem mērķiem.

Līdztekus KM pārstāve pauda, ka katrs vārds, viedoklis, kas pateikts informatīvajā telpā, ir tas, kā informatīvā telpa tiek veidota, un šī atbildība visiem esot kopīga.

Viņa atgādināja par oktobra sākumā valdībā apstiprinātajām mediju politikas pamatnostādnēm 2024.-2027.gadam, kas esot svarīgs solis, bet darbs tikai sākoties.

"Mediju politikas pamatnostādnes kā savu mērķi uzstāda, lai mēs strādātu ļoti stratēģiski ar mediju politikas jautājumiem, tieši medijpratību, un lai mēs kopīgi virzītos vienā virzienā," sacīja KM pārstāve.

Vāgnere norādīja, ka izglītībai ir ļoti svarīga nozīme medijpratības veicināšanas jautājumā, jo spējai domāt kritiski esot jāvērš uzmanība jau no pašas bērnības.

"Tādēļ jauniešu spēja orientēties ir ļoti svarīga, un tas, kā mēs strādājam skolās gan ar skolotājiem, gan audzēkņiem ir ļoti svarīgi,"

sacīja Vāgnere.

Vienlaikus Vāgnere atzīmēja, ka izglītība nav vienīgais veids, kā cīnīties pret dezinformāciju, stiprināt sabiedrības noturību. Svarīga esot arī sadarbība ar dažādām nevaldības organizācijām, medijprarības projektu īstenotājiem.

Viņa norādīja, ka KM ir apņēmusies kopīgi virzīties uz to, ka tiek identificēti kopīgi mērķi attiecībā uz medijpratību, un ka nākotnē medijpratība tiek veidota kā nozare, zināšanas, kas Latvijā aizsāktas kopš 2015.gada.

Jau ziņots, ka no 24.oktobra līdz 31.oktobrim Latvijā tradicionāli atzīmēs UNESCO Pasaules medijpratības un informācijpratības nedēļu, kuras mērķis ir uzlabot cilvēku prasmes informācijas, mediju un tehnoloģiju jautājumos.

Kā norāda Valsts kancelejā, nedēļas vadmotīvs šogad ir - "Informācijas jaunie digitālie apvāršņi: medijpratība un informācijpratība sabiedrības interesēm".

Aizsākot nedēļu, Valsts kancelejā ceturtdien plkst.11 notika Pasaules medijpratības un informācijpratības nedēļas programmas Latvijā atklāšana.

Pasākumā ar uzrunām un prezentācijām uzstājās Valsts kancelejas, Kultūras ministrijas, Ārlietu ministrijas un UNESCO Latvijas nacionālās komisijas pārstāvji, kā arī notika diskusija "Dezinformācijas atmaskošanas un medijpratības veiksmes un neražas", kurā piedalījās mediju redaktori un dezinformācijas eksperti.