Mācību gada sākumā studentiem ir tendence papildināt savas privātās bibliotēkas. „Nosauciet, lūdzu, kādu klasiķi, kura grāmatas būtu jēga iegādāties,” saka apņēmīga pirmkursniece un ir gatava zibenīgi atrast visu savā telefonā. „Divi filozofi ir – viens dzīvs, bet otrs jau miris,” sāku piesardzīgi. „Dodiet man to dzīvo,” viņa atbild lietišķi. Paklausu un nosaucu Jirgenu Hābermāsu.

Taču Hābermāss ir kas vairāk. Viņš nekad nav bijis politologs šaurā nozīmē, bet galvenokārt socioloģijas un filozofijas profesors, tāpēc viņa darbiem ir bijusi svarīga misija arī humanitāro un sociālo zinātņu daļā. Neatkarīgi no tā, vai runa ir par modernās publiskās sfēras vēsturi, komunikāciju demokrātijā vai socioloģiskiem jēdzieniem, Hābermāsa teorijas nav iespējams apiet vai nepamanīt.

Komentāri (1)
CopyLinkedIn Draugiem X