Kurus lauksaimniekus Latvijā visvairāk ietekmēs ES atmežošanas regula? (1)

Viņa akcentēja, ka atmežošanas regula neattiecas tikai uz meža nozari, bet arī uz lauksaimniecības nozari. Regulējums patlaban galvenokārt ietekmēs liellopu audzēšanas nozari, kā arī kakao, sojas un kafijas produktu tirdzniecību, bet Eiropas Komisija regulas prasības ar laiku plāno ieviest arī citām lauksaimniecības nozarēm, tostarp graudkopībai.

Freimane minēja, ka regulējums neattieksies, piemēram, uz soju, kuru izbaro cūkām, bet attieksies uz lopbarību, kuras sastāvā ir soja. Savukārt uz jautājumu, vai atmežošanas regulas prasības attieksies uz bulciņām un cepumiem, kuriem izmanto šokolādes glazūru, viņa atbildēja, ka tas atkarīgs no tā, vai attiecīgajam produktam piemērots ES Kombinētās nomenklatūras kods, uz kuru attiecas regulējuma prasības, piebilstot, ka regulējums attieksies uz, piemēram, šokolādes konfektēm, bet uz bulciņām un cepumiem var neattiekties.

Atmežošanas regulas mērķis ir sniegt ieguldījumu Brazīlijas un citu valstu lietus mežu aizsardzībai, tāpēc lai Eiropas tirgū nenonāktu pārtika, kas iegūta no platībām, kur kādreiz audzis mežs, paredzēts piemērot aizliegumu ES tirgū ievest preces, kas iegūtas atmežotā zemē. Lai šādas prasības piemērotu trešo valstu pārtikas ražotājiem, tās jāpiemēro arī ES ražotājiem.

Regulējums paredz, ka, audzējot liellopus, tie nedrīkst ganīties vietās, kur kādreiz bijis mežs, kurš atmežots pēc 2021.gada 1.janvāra. Viņa minēja, ka liellopu realizējot tirgū, tam būs vajadzīgs izsekošanas numurs un pie katras produkta pārstrādes, piemēram, liellopa kaušanas vai sagatavošanas konservos, produktam būs nepieciešams iegūt jaunu izsekošanas numuru.

Freimane minēja, ka, lai regulas prasību ievērošana pārtikas ražotājiem neradītu lieku administratīvo slogu, ZM kopā ar Lauku atbalsta dienestu (LAD) un Valsts meža dienestu strādā pie sistēmas vienkāršošanas.

Tāpat ZM pārstāve uzsvēra, ka šobrīd visi dzīvnieki tiek reģistrēti Lauksaimniecības datu centrā un tos iespējams izsekot līdz kaušanai. Savukārt Valsts meža dienestam ir pieejami dati par atmežotajām platībām, kā arī Lauku atbalsta dienestā ir pieejama informācija par lauksaimniecības platībām. Tāpēc ZM plāno regulējumā prasītos datus ievākt automātiski, reizi gadā tos nosūtot uz LAD, tostarp produkta izsekošanas numuru.

Patlaban Latvijā atmežošanas regula ietekmēs tikai aptuveni 22 saimniecības. Saimniecībām, kurās atmežošana veikta pēc 2021.gada, būs nepieciešamas sniegt papildu informāciju, vai saimniecībai pietiks ganību platības, kuras nav iepriekš atmežotas.

Latvijas melioratoru biedrības valdes priekšsēdētājs Staņislavs Šķesters sanāksmē apšaubīja šādas regulas nepieciešamību Latvijā, kam Freimane piekrita, piebilstot, ka sākumā Latvija bija vienīgā ES dalībvalsts, kura regulu neatbalstīja, bet patlaban arī citas dalībvalstis ir sapratušas, ka sistēma ir pārāk smaga, tāpēc tās ieviešanas termiņu paredzēts atlikt par vienu gadu.

Jau ziņots, ka pēc dažādu pasaules valstu iebildumiem Eiropas Komisija (EK) ierosinājusi par vienu gadu atlikt aizliegumu importēt produktus, kas veicina atmežošanu.

Iepriekš plānots, ka šā gada beigās spēkā stāsies aizliegums ES tirgū ievest preces, piemēram, kafiju, kakao, soju, koksni, palmu eļļu, biroja papīru un gumiju, ja to ieguvē izmantota pēc 2020.gada decembra atmežota zeme.

EK 2.oktobrī paziņoja, ka ir saņemtas "atsauksmes no starptautiskajiem partneriem par to gatavības līmeni" aizlieguma izpildei un saistībā ar atsauksmēm tiek ierosināts "dot iesaistītajām pusēm papildu laiku sagatavoties".

EK norādīja, lai nodrošinātu pienācīgu un iedarbīgu pagājušā gada vidū pieņemto normu izpildi, noteikts 12 mēnešu pārejas periods.

Ierosinājums atlikt aizlieguma stāšanos spēkā vēl jāapstiprina Eiropas Parlamentā un Eiropas Savienības dalībvalstīs. Ja tas tik apstiprināts, aizliegums lielām kompānijām importēt produktus, kas iegūti atmežotā zemē, spēkā stāsies 2025.gada 30.decembrī, bet mazajiem uzņēmumiem - 2026.gada 30.jūnijā.

LOSP ir biedrība, kas apvieno vairāk nekā 50 valsts mēroga ražotāju un pārstrādātāju nevalstiskās organizācijas, kas aptver visu Latvijas teritoriju un visus ražošanas sektorus. Organizācija formulē vienotu lauksaimnieku viedokli ražotāju interešu aizstāvībai un tālākām sarunām ar valsts pārvaldes institūcijām, kā arī citiem sadarbības partneriem.