ECT noraida prasību pret Latviju par teju 30 gadus ilgušo tiesvedību

Prasībā ECT par 1994.gadā pastrādātām veikalu apzagšanām pilnībā attaisnotais Siņicins sūdzējās par kriminālprocesa ilgumu, kas kopumā sasniedza aptuveni 29 gadus. Tāpat vīrietis apgalvoja, ka viņam nebija pieejami efektīvi tiesību aizsardzības līdzekļi.

Savā lēmumā ECT norāda, ka tiesību aizsardzības līdzekli, kas ir pieejams ieilguša procesa gadījumā, var atzīt par efektīvu, ja tas var novērst iespējamo personas tiesību pārkāpumu vai nodrošina atbilstošu atlīdzinājumu gadījumā, ja personas tiesības jau pārkāptas. Proti, tiesību aizsardzības līdzeklis ir efektīvs, ja to var izmantot, lai paātrinātu lietas izskatīšanu vai arī saņemt atbilstošu atlīdzinājumu.

Pēc tam, kad spēkā stājies tiesas spriedums, ar kuru Siņicinu attaisnoja visās viņam celtajās apsūdzībās, vīrietis par ieilgušu kriminālprocesu varēja pieprasīt kaitējuma atlīdzināšanu, pamatojoties uz Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumu, minēts vienā no valdības argumentiem.

ECT secinājusi, ka valdības iesniegtie tiesu prakses piemēri liecina - šī likuma 4.pantā paredzētais kompensējošais tiesību aizsardzības līdzeklis ir piemērojams arī attiecībā uz attaisnoto personu prasībām saistībā ar pārmērīgu kriminālprocesa ilgumu un šādas personu prasības var tikt apmierinātas.

Tāpat ECT uzmanību veltījusi Administratīvās apgabaltiesas 2020.gada 30.jūnija spriedumam lietā Nr.A42022119, kurā tā, atsaucoties uz ECT judikatūru, uzlika pienākumu valstij atlīdzināt pieteicējam šajā lietā radīto nemantisko kaitējumu, jo pārkāptas viņa tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā. Apgabaltiesas secinājumi bija pamatoti ar Kaitējuma atlīdzināšanas likuma 4.pantu.

Ņemot vērā minēto, tiesa secināja, ka laikā, kad 2023.gada 8.jūnijā Rīgas apgabaltiesa pieņēma galīgo spriedumu Siņicina lietā, Latvijā pastāvēja efektīvs tiesību aizsardzības līdzeklis attiecībā uz viņa sūdzību par pārmērīgu kriminālprocesa ilgumu, kura efektivitāti un pieejamību apstiprināja Administratīvās apgabaltiesas prakse.

ECT secināja, ka Siņicinam bija pieejams efektīvs tiesību aizsardzības līdzeklis, kas viņam bija jāizsmeļ, un noraidīja sūdzības par konvencijas iespējamiem pārkāpumiem Latvijā. Tiesas lēmums ir galīgs un nepārsūdzams.

LETA jau ziņoja, ka krimināllieta Siņicina apsūdzībā ierosināta 1994.gada 6.jūlijā. Pirmās instances tiesā krimināllieta no Rīgas pilsētas Centra rajona prokuratūras saņemta 2001.gadā.

Tiesājamo vai lietas dalībnieku atkārtotas neierašanās dēļ pirmās instances tiesā tiesas sēdes vairākkārt atliktas, tad tiesvedība piecas reizes apturēta un atjaunota. Pirmās instances tiesas lēmumi par tiesvedības apturēšanu/atjaunošanu no 2004. līdz 2008.gadam pieņemti vidēji reizi gadā.

Šajos gados krimināllieta attiecībā pret trijiem apsūdzētajiem izskatīta un pieņemts notiesājošs nolēmums.

2008.gadā tiesvedība tika apturēta, jo Siņicins bija izsludināts meklēšanā un pēc aptuveni diviem gadiem saņemta informācija no policijas, ka viņš atrodas Nīderlandē un tiek lūgts viņu izsludināt starptautiskajā meklēšanā un pieņemt Eiropas apcietinājuma lēmumu.

2014.gadā Ģenerālprokuratūrā pieņemts lēmums atteikt pieņemt lēmumu par Eiropas apcietinājumu pret Siņicinu, jo izdošana ir nesamērīga. 2015.gadā policija paziņojusi, ka meklēšana attiecībā pret Siņicinu ir izbeigta, jo viņš tika aizturēts.

Kriminālprocesu attiecībā uz apsūdzēto Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atsevišķi izdalīja 2015.gadā un faktisko lietas izskatīšanu pēc būtības sāka 2016.gadā. Gala spriedums lietā pieņemts 2023.gadā.

Siņicins iepriekš Latvijas Televīzijai (LTV) skaidroja, ka pēc aizturēšanas 90.gados policija viņu situsi un vēl būdams nepilngadīgs, viņš pirmstiesas apcietinājumā paspēja pavadīt deviņus ar pusi mēnešus. Siņicins dalību noziegumā neatzina.

Dažus gadus vēlāk vīrietis vēlreiz nokļuva tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā par zādzībām un tika notiesāts. Sodu izcieta un 2005.gadā aizbrauca no Latvijas. Ārzemēs sācis strādāt un izveidoja ģimeni. Vecā pusaudžu gadu zādzību lieta tolaik tikusi atlikta, par to neviens neesot interesējies. Lēmums par viņa apcietināšanu tika pieņemts 2006.gadā, Siņicinam par to nezinot.

"Es vairākkārt braucu uz Latviju, ieguvu vadītāja apliecību, nezināju, ka esmu meklēšanā. Pēc tam atnācu mainīt pasi un mani arestēja," LTV skaidroja Siņicins.