Virsraksts noteikti neļaus pārprast, ka šoreiz runa būs par ieceri pārzāģēt uz pusēm un tad novietot atpakaļ vidē Andreja Upīša pieminekli, kas atrodas Kronvalda parkā. Šīs idejas autors ir tēlnieks un Rīgas domes deputāts Ivars Drulle (“Par”).

Ivars plašākai sabiedrībai kļuva atpazīstams, kad nezināmu iemeslu dēļ klasiskā budžeta portfeļa vietā nolēma izveidot neglītu koka kluci. Pilnīgi pārsteidzošā kārtā šis garadarbs tomēr tika nomainīts, atgriežot dzīvē veco portfeli, pret kuru nevienam nebija nekādu pretenziju.

Bet, atgriežoties pie pieminekļiem – pats autors skaidro, ka līdz ar šīm pārmaiņām Upīša piemineklis atspoguļos Upīša dzīves divējādo dabu – gan pozitīvo kā rakstniekam, gan negatīvo kā padomju varas kolaborantam, gan simbolizēs katra cilvēka atšķirīgās puses. Tas būšot “izlīguma piemineklis”, kas iegūs jaunu māksliniecisku un vēsturisku nozīmi, vienlaikus kļūstot par laikmetīgu mākslas darbu un simbolu no pagātnes uz tagadni.

Teikšu, kā ir, – diezgan stingri, jo Upīša dzīvesgājums tik tiešām ir pietiekami daudzpusīgs. It kā jau prasītos pieminekli aizvākt kopā ar citiem līdzīgiem, bet no otras puses – johaidī, tas taču Andrejs Upīts!

Nu, lūk, galvā pārcilāju šo sazāģēšanas plānu un sapratu, ka neba nu Upīts vienīgais tāds, kura dzīves gājums un piemineklis varētu raisīt dalītas jūtas. Un nebūt nav tā, ka citu pieminekļu objektiem būtu tikai divējādas dabas. Citkārt ir slaveni latvieši ar trīskāršām, četrkāršām vai pat pieckāršām dabām, personības šķautnēm vai paveiktajiem darbiem. Tāpēc būtu tikai loģiski, ja mēs sazāģētu daļās arī viņu pieminekļus.