ECT noraida par sievas slepkavības pasūtīšanu notiesātā Ivanova sūdzību

Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM), Ivanovs ECT vērsās 2014.gada martā, apgalvojot, ka kriminālprocesā par viņa sievas slepkavību tika pārkāptas viņa tiesības uz taisnīgu tiesu. Proti, iesniedzējs apgalvoja, ka ir pārkāptas viņa tiesības klusēt un neliecināt pret sevi, jo nacionālās tiesas kriminālprocesā ņēma vērā pierādījumus, ko izmeklēšanas iestādes bija ieguvušas operatīvo darbību rezultātā un kas vēlāk atzīti par nepieļaujamiem.

ECT uzsvēra, ka Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.pants nodrošina tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu, bet tai pat laikā nenosaka kādus noteikumus attiecībā uz pierādījumu pieļaujamību, jo šie jautājumi ir tādi, ko regulē nacionālās tiesības.

Tāpēc ECT uzdevums nav vērtēt, vai noteiktus pierādījumus, ja tie iegūti prettiesiski, var uzskatīt par pieļaujamiem, kā arī to, vai persona ir vainīga. Tā vietā ECT ir jānoskaidro, vai process kopumā, tostarp pierādījumu iegūšanas veids, bija taisnīgs. ECT ņem vērā, vai ievērotas personas tiesības uz aizstāvību un vai personai bija iespēja apstrīdēt pierādījumu patiesumu un iebilst pret to izmantošanu kriminālprocesā. Turklāt ECT piešķir nozīmi arī pierādījumu kvalitātei, kā arī tam, vai konkrētie pierādījumi bija izšķiroši kriminālprocesa iznākumam.

ECT savā lēmumā atgādināja, ka tiesības neliecināt pret sevi neaizsargā personas pret tādu izteikumu izdarīšanu, ar kuriem personas inkriminē pašas sevi, bet gan pret pierādījumu iegūšanu piespiedu kārtā vai izdarot pret personu spiedienu. Tieši šim piespiedu elementam ir noteicoša loma.

Pievēršoties lietas faktiskajiem apstākļiem, ECT atzīmēja, ka Rīgas apgabaltiesa savā spriedumā tiešām balstījās uz iesniedzēja sarunas ar operatīvo darbinieku ierakstiem, kas, izņemot pirmo sarunu, tika iegūti slepenu operatīvo darbību rezultātā. Tāpat ECT atzīmēja, ka, lai gan vēlāk apelācijas instances tiesa izslēdza pirmās sarunas starp iesniedzēju un operatīvo darbinieku ierakstu no pierādījumu saraksta kā nepieļaujamu un norādīja, ka turpmākas operatīvās darbības nebija pamatotas, apelācijas instances tiesa atzina arī to, ka iesniedzēja teiktais operatīvo eksperimentu laikā norādīja uz viņa vainu.

Ņemot vērā minēto, ECT atzina, ka iesniedzēja apgalvojums, ka nacionālās tiesas savos spriedumos izmantoja pierādījumus, kurus izmeklēšanas iestādes ieguva slepenu operatīvo darbību rezultātā un kurus vēlāk atzina par nepieļaujamiem pierādījumiem, pirmšķietami ir pamatots.

Vienlaikus ECT uzsvēra, ka neatkarīgi no tā, vai šie pierādījumi pamatoja nacionālo tiesu secinājumu, ka iesniedzējs bija vainīgs, tiem bija tikai sekundāra loma gan Rīgas apgabaltiesas, gan Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas vērtējumā. ECT lēmumā vērsa uzmanību, ka nacionālo tiesu secinājums par iesniedzēja vainu balstījās uz vairākiem citiem pierādījumiem, proti, daudzu liecinieku detalizētiem izteikumiem un liecībām, un iesniedzējam, kuram kriminālprocesā bija aizstāvis, visā tiesas procesa laikā bija tiesības apstrīdēt ikviena pierādījuma, tostarp liecinieku liecību, autentiskumu un izmantošanu.

Turklāt ECT ņēma vērā, ka iesniedzēja pirmā saruna ar operatīvo darbinieku, kuru iesniedzējs zināja jau iepriekš, notika pēc iesniedzēja paša iniciatīvas un, pat ja turpmākas sarunas notika slepenu operatīvo darbību kontekstā, nekas neliecināja, ka uz iesniedzēju būtu izdarīts spiediens šī ieraksta iegūšanai.

Ņemot vērā minēto, ECT secināja, ka konkrētajā lietā slepenu operatīvo darbību rezultātā iegūtie pierādījumi neietekmēja procesa taisnīgumu kopumā un šī lieta neatklāja acīmredzamus trūkumus nacionālo tiesu pieejā iesniedzēja Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā garantēto tiesību nodrošināšanai. Šī iemesla dēļ ECT noraidīja iesniedzēja sūdzību par konvencijas iespējamu pārkāpumu kā acīmredzami nepamatotu.

ECT lēmums ir galīgs un nepārsūdzams, informē ĀM.

Iepriekš 2008.gada 7.janvārī tika noslepkavota Ivanova sieva, saistībā ar ko ierosināja kriminālprocesu. 2008.gada 5.martā saistībā ar aizdomām par savas sievas slepkavības organizēšanu Ivanovu aizturēja, bet vēlāk apcietināja.

2008.gada 7.aprīlī Ivanovs , atrodoties apcietinājumā, pēc savas iniciatīvas tikās ar Valsts policijas operatīvo darbinieku G.N. Šo sarunu operatīvais darbinieks slepeni ierakstīja, pēc tam par to informējot amatā augstākas amatpersonas. Vēlāk prokurors atļāva veikt vairākus operatīvos eksperimentus, kuru laikā operatīvais darbinieks G.N. tikās ar iesniedzēju 2008.gada 15.aprīlī, 8.maijā un 14.maijā. Iesniedzējs un G.N. runāja par to, kā G.N. varētu panākt kriminālprocesa izbeigšanu, ja iesniedzējs viņam samaksātu kukuli. Iesniedzējs arī runāja ar G.N. par savas sievas slepkavību.

Savukārt 2008.gada 14.maijā Ivanova aizstāvis, bet 2008.gada 26.maijā Ivanovs ziņoja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam par to, ka operatīvais darbinieks G.N. pieprasīja no iesniedzēja kukuli viena miljona ASV dolāru apmērā. 2008.gada 5.jūnijā izmeklētājs pieņēma lēmumu atteikt ierosināt kriminālprocesu par kukuļņemšanas mēģinājumu pret operatīvo darbinieku G.N., bet uzsāka kriminālprocesu pret iesniedzēju par apzināti nepatiesu ziņojumu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu nolūkā panākt kriminālprocesa uzsākšanu pret noteiktu personu. 2009.gada 10.februārī Rīgas tiesas apgabala prokuratūra apvienoja šo krimināllietu ar krimināllietu par iesniedzēja sievas slepkavību.

Rīgas apgabaltiesa 2009.gada 30.decembrī pasludināja spriedumu, secinot, ka Ivanovs uzkūdīja un atbalstīja savas sievas slepkavību. Savā spriedumā tiesa balstījās uz daudzu liecinieku detalizētiem izteikumiem un liecībām. Tāpat tiesa atsaucās uz operatīvā eksperimenta laikā notikušo iesniedzēja sarunu ar operatīvo darbinieku G.N., norādot, ka vairāki iesniedzēja izteikumi liecināja par viņa līdzdalību slepkavībā. Vienlaikus Rīgas apgabaltiesa atzina iesniedzēju par nevainīgu pret viņu celtajā apsūdzībā par apzināti nepatiesu ziņojumu par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu nolūkā panākt kriminālprocesa uzsākšanu pret noteiktu personu.

Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta 2012.gada 14.decembrī atstāja spēkā notiesājošu spriedumu. Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta balstījās uz daudzu liecinieku detalizētiem izteikumiem un liecībām. Tāpat apelācijas instances tiesa atzīmēja, ka Ivanova operatīvo eksperimentu laikā teiktais norādīja uz viņa vainu. Vienlaikus Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta izslēdza 2008.gada 7.maijā notikušās sarunas starp Ivanovu un operatīvo darbinieku G.N. ierakstu no pierādījumu saraksta kā nepieļaujamu, kā arī norādīja, ka turpmākas operatīvās darbības nebija pamatotas.

Senāts 2013.gada 27.septembrī atstāja spēkā apelācijas instances tiesas spriedumu daļā par Ivanovu atzīšanu par vainīgu. Attiecībā uz pierādījumu izmantošanu Senāts norādīja, ka apelācijas instances tiesa atzina Ivanova sarunas ar operatīvo darbinieku G.N. ierakstu par nepieļaujamu pierādījumu, un savā spriedumā tikai atsaucās uz sarunas ierakstā ietverto informāciju, nevis izmantoja šo ierakstu kā pierādījumu iesniedzēja vainai.