Un šie aprēķini liek uzdot jautājumu, cik atbilstošs reālajai situācijai ir cauri Saeimai virzītais budžets. “Šādas bažas vienmēr pastāv. Viss, kas ir saistīts ar prognozēm, ir gana sarežģīts, un tomēr tā ir tāda ticība uz to labo. Kā saka, ja zinātu, kur kritīšu, spilventiņu noliktu,” teic Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis.
Pretēji Latvijas Bankas nostājai, gan viņš, gan citi valdošās koalīcijas politiķi saglabā pārliecību, ka nodokļu reforma nozīmīgi iekustinās tautsaimniecību. “Te mēs varam tikai zīlēt un cerēt, cik liels tas efekts būs jau pirmajā gadā, bet skaidrs, ka ražojošajiem uzņēmumiem kļūs vieglāk,” pauž Rokpelnis.
“Man joprojām ir pārliecība, ka šīs nodokļu izmaiņas būs tās, kas tomēr stimulēs privāto patēriņu, līdz ar to uzturēs to izaugsmes līmeni,” piekrīt “Progresīvie” Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs. Tajā pašā laikā viņš nebūs pārsteigts, ja nākamā gada pirmajā pusē izaugsmes prognozes tomēr būs jākoriģē uz leju.
Vājāka tautsaimniecības izaugsmes pirmajā pusgadā ir tikai viens no iemesliem, kāpēc kritušas iekšzemes kopprodukta prognozes. Otrs iemesls ir grāmatvedisks. Statistiķi septembrī pabeiguši nacionālo kontu revīziju un secinājuši, ka Latvijas IKP patiesībā ir mazāks nekā domāja agrāk. Un būtiski – nākamgad par 1,4 miljardiem eiro mazāk.
“IKP, jāteic uzreiz, nav perfekts rādītājs, bet tas ir rādītājs, kas tiek izmantots daudzās un dažādās jomās kā salīdzinājuma mērs. Jā, protams, arī budžeta deficīts tiek attiecināts pret IKP, kuram pēc Māstrihtas kritērijiem nevajadzētu pārsniegt 3%. Jā, šādā ziņā tas atstāj iespaidu uz valdības spējām aizņemties,” saka Centrālās statistikas pārvaldes Makroekonomiskās statistikas departamenta direktors Intars Abražuns.