Noskaties ⟩ Saeimā neiekļuvušās partijas valsts finansējumu tērē arī algām valdei un polittehnologu lekcijām

Politisko partiju finansēšanas likums paredz, ka valsts budžeta finansējumu piešķir partijai vai partiju apvienībai, par kuru pēdējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā divi procenti vēlētāju. Pagājušajās vēlēšanās Saeimā neiekļuva, bet valsts finansējuma saņemšanai tomēr kvalificējās seši saraksti. Reāli naudu saņēma gan tikai pieci, jo Latvijas Krievu savienībai tā arī nav izdevies atvērt kontu Latvijā reģistrētā kredītiestādē.

Ilgus gadus Saeimas opozīcijas beņķus deldējusī “Saskaņa” pirmo reizi palika ārpus parlamenta, bet lielus satricinājumus nepiedzīvoja. No partijas vadības aizgāja pieredzējušais Jānis Urbanovičs, izstājās arī Latgales pilsētu mēri, taču Nils Ušakovs saglabāja savu Eiropas Parlamenta (EP) mandātu par spīti tā arī līdz galam nenorimušiem skandāliem par viņa kā Rīgas mēra laiku. “Saskaņa” ir vienīgā no Saeimā neiekļuvušajām partijām, kam pēdējie reitingi pārsniedza piecu procentu barjeru.

Kopš Saeimas vēlēšanām nekādas būtiskas izmaiņas nepiedzīvoja arī bijušās Saeimas deputātes Jūlijas Stepaņenko vadītā partija “Suverēnā vara”. EP tā neiekļuva, bet, visticamāk, tagad Stepaņenko ar domubiedriem raudzīsies Rīgas domes virzienā.

Krietni radikālākas pārvērtības ir piedzīvojusi partija, kuru 2021.gada sākumā Stepaņenko dibināja kopā ar bijušo advokātu un bijušo deputātu Aldi Gobzemu. Kā “Likums un kārtība” dibinātā partija gadu vēlāk tika pārsaukta par “Katram un katrai”. Pēc neveiksmes Saeimas vēlēšanās partijas līderis Gobzems pameta gan partiju, gan valsti. Par jauno vadītāju kļuva Raimonds Lazdiņš, kura vadībā partija atkal izmanīja nosaukumu un vizuālo identitāti, kļūstot par “Platforma 21”. No deviņiem valdes locekļiem amatos šobrīd ir palikuši trīs. Vadītāja partijai nav, jo Lazdiņš pēc kļūšanas par Latvijas Olimpiskās komitejas prezidentu šovasar no šī amata aizgāja.

Taču pagājušajā gadā partijai, kuras reitings šobrīd svārstās statiskās kļūdas robežās, mērķi bija gana ambiciozi. “Platforma 21”, kura no valsts budžeta saņem ap 200 tūkstošiem eiro gadā, bija iecerējusi veidot jauno politiķu skolu un pat noorganizēja pasākumu, kurā ar lekcijām uzstājās publicists Jurģis Liepnieks un sociologs Arnis Kaktiņš. 2023.gadā, kad nenotika nevienas vēlēšanas, “Platforma 21” reklāmas izdevumiem iztērēja vairāk nekā 67 tūkstošus eiro.

Acīmredzot tas gan nav palīdzējis partijai piesaistīt jaunus biedrus, jo, gaidot pašvaldību vēlēšanas, “Platforma 21” sākusi meklēt iespējamos kandidātus. Partijas valdes loceklis, bijušais “Latvijas Dzelzceļa” viceprezidents Aivars Strakšas neslēpj, ka tagadējā partija ļoti atšķiras no Gobzema uz Covid-19 protestu viļņa radītā spēka, kam tika piešķirts valsts finansējums. Tā tēriņus Strakšas ne pārmērīgi aizstāv, ne kritizē: “Tajā laikā mēs meklējām, kā saprast to veidu, kā mēs varam darboties. Saprotams, ka ar šo valsts budžeta finansējumu mēs nevaram kaut kādu partijas skolu šeit nodibināt, ka mēs varētu regulāri veikt. Nu to mēs apskatījāmies, ka tas ir pārāk dārgi. No otras puses tā lietderība varbūt arī nebija tik liela. Bet, kā es jau teicu, tas bija tāds laiks pēc vēlēšanām, kad mums bija jāatrod, kas mēs tagad esam, ko mēs gribam. Tā pati identitātes maiņa kaut ko maksāja.”

Identitāti un sadarbības modeli ir mainījusi arī apvienība “Attīstībai/Par!”, kas vēlēšanās palika tieši zem piecu procentu barjeras. Apvienība ir pārsaukta par “PLI” un funkcionē tikai tāpēc, lai saņemtu valsts finansējumu, kas tiek sadalīts starp partijām “Latvijas attīstībai” un Kustību “Par!”, 1/13 daļu no naudas iedodot arī apvienības mazākajai partnerei – partijai “Izaugsme”. Vēlēšanās partijas startē atsevišķi, un, saskaņā ar noteikumiem, kas regulē valsts finansējuma izmantošanu, nestartējot kā apvienība, EP vēlēšanu kampaņā izmantot no budžeta nākušo naudu tās nedrīkstēja.

Šī iemesla dēļ Kustības “Par!” vadībai pēc neveiksmīgajām vēlēšanām kampaņas parādu segšanai nācās samesties – tūkstošos eiro mērāmas summas atvēlēja visas trīs toreizējās līdzpriekšsēdētājas, grāmatvede un arī izpilddirektors. Kustības “Par!” izpilddirektors un valdes loceklis Miks Celmiņš šos ziedojums skaidro šādi: “Mēs bijām plānojuši kampaņai veltīt, investēt aptuveni 100 tūkstošus, mēs iztērējām par 10 tūkstošiem mazāk, mēs arī ietaupījām. Bet, protams, mēs cerējām iegūt krietni vairāk varbūt gan ziedojumos, gan biedru naudās. Un tad, kad pienāca laiks atmaksāt visus šos rēķinus, mēs sapratām, ka varbūt tā mūsu darbība, lai piesaistītu ziedojumus un biedra naudas tieši no valdes un no kampaņas vadības grupas nebija tik aktīva, kā mēs to sākotnēji bijām plānojuši. Līdz ar to vajadzēja arī vairāk pašiem iesaistīties un ziedot, un maksāt biedru naudu, cik nu katrs to varēja atļauties.” Pašvaldību vēlēšanās, kas notiks nākamgad, valsts finansējumu gan noteikumi ļauj izmantot arī faktiski izjukušu apvienību partijām.

Tāpat kā “Attīstībai/Par!”, arī Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP), kas kādu brīdi saucās “Konservatīvie”, uzreiz pēc darba valdībā nācās palikt ārpusparlamenta opozīcijā. Kopš partijas dibināšanas to vadījušā Jāņa Bordāna vietā pirms diviem gadiem pie partijas stūres stājās bijušais labklājības ministrs Gatis Eglītis. Viņa vadībā partija gan nespēja atgūt savus senākos reitingus, turklāt pēc izgāšanās Eiropas Parlamenta vēlēšanās vairāki kandidāti no JKP izstājās.

JKP biedru grupa sasauca ārkārtas kongresu un septembrī partijas vadībā ievēlēja bijušo Saeimas vicespīkeri Dagmāru Beitneri–Le Gallu. Viņas vietnieks Mārtiņš Štāls sarunā ar “de facto” kritiski vērtē Eglīša laika tēriņus – piemēram, arī pats partijas vadītājs saņēma algu, savukārt 2023., starpvēlēšanu gadā JKP izdevumi par 130 tūkstošiem eiro pārsniedza ieņēmumus. “Varbūt tā problēma, ja mēs to darījumus apskatāmies, jā, tie ir visas vajadzīgas lietas, kampaņu tēriņi. Bet tas, ka biedri netika iesaistīti lēmumu pieņemšanā – tas ir gan politiski, gan saimnieciski. (..) Valsts finansējuma caurspīdīga un demokrātiska tērēšana ir tas veids, kā iesaistīt biedrus šajā darbā. Un to mēs jau jutām uz šo EP vēlēšanu kampaņu, ka biedru iesaiste ir maza tāpēc, ka tas process tiek vadīts tehnokrātiski, nevis, teiksim, ar idejām, ar plāniem,” klāsta Štāls.

Eglītis sarunā ar “de facto” apgalvo, ka kandidēt uz JKP valdi vairs neesot vēlējies pats, jo apzinājies savu atbildību par nespēju uzlabot partijas reitingus. Par to, cik lietderīgi nodokļu maksātājiem bija vairāk nekā gadu apmaksāt viņa darbu JKP vadībā, Eglītis runāt negrib, tā vietā aicinot skatīties uz lielo bildi. Tagad viņš esot sapratis, ka partiju finansēšanai valsts atvēlot pārāk daudz, tāpēc Saeimai vajadzētu šo budžeta pozīciju apgriezt.

“Es redzu to kopējo sistēmu kā dārgu un neefektīvu. Tātad, dārgu, jo 7 miljoni ir liela summa uz tā kopējā vajadzību fona. Un neefektīva, jo tomēr tā doma bija sākotnējā bija veicināt sabiedrības iesaisti politiskajās partijās vispār kā tādu. Jo mums atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas ļoti maz iedzīvotāji ir iesaistīti politiskajās kustībās un organizācijās. Šo mērķi diemžēl šī politisko partiju finansēšanas sistēma nav sasniegusi,” uzskata JKP bijušais vadītājs Eglītis.

Šoruden Saeima nolēma valsts budžeta finansējumu partijām nākamajā gadā iesaldēt. Tomēr priekšlikumus par šī finansējuma mazināšanu nav iesniedzis neviens. Jāpiebilst, ka Partiju finansēšanas likums Saeimā ir atvērts jau pusotru gadu, kad komisijām tika nodoti vēl prezidenta Egila Levita iesniegtie grozījumi. Nekur tālāk netikušie grozījumi paredz: vismaz 30 procenti no konkrētajā gadā izlietotā valsts finansējuma jāatvēl partijas darbības saturiskajai nodrošināšanai, proti, pētījumiem un konferencēm.