/nginx/o/2024/10/28/16449319t1h872a.jpg)
Neraugoties uz Baltijas valstu atbalstu Ukrainai, ekonomiskā sadarbība ar agresorvalsti turpinās. Viens no Igaunijas austrumu lielākajiem ražotājiem "Aquaphor" šogad sācis izvērst darbību arī Latvijā. Taču izrādās, ka igauņu ražotājs gan produkciju, gan tās komponentus ieved no Krievijas.
“Aquaphor” ir viens no lielākajiem uzņēmumiem Igaunijas austrumu reģionā. Tam ir filiāles un ražotnes vairākās valstīs – līdz karam arī Krievijā. No turienes lielā daudzumā Eiropā ieveda gan ūdens filtrus, gan to komponentus.
"Aquaphor" saknes ir meklējamas Sanktpēterburgas pievārtē. Tur 90. gadu sākumā dibināja pirmo ražotni. Tagad Krievijā ir vairākas rūpnīcas un uzņēmums kļuvis par lielāko ūdens filtru ražotāju valstī. Zīmols tur ir labi zināms un aktīvi reklamējas medijos.
Jau pēc Krimas aneksijas 2014. gadā kompānijas vadība un tās īpašnieks Džozefs Šmits saprata riskus. Igaunijas ziemeļu pilsētā Silamē uzcēla pirmo "Aquaphor" rūpnīcu, 2021. gadā Narvā atklāja otro. 2022. gadā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, Igaunijas sabiedrība ražotājiem prasīja pārtraukt biznesu agresorvalstī. Arī "Aquaphor" nācās atbildēt uz žurnālistu jautājumiem.
Polina Volkova, Igaunijas biznesa laikraksta "Äripäev" žurnāliste:
“Viņi neslēpa, bet arī neafišēja to, ka viņiem joprojām saglabājas Krievijas bizness, kas ir diezgan liels. Tātad šeit viss izskatījās pēc Rietumu uzņēmuma, bet, ja mazliet parok, aizbrauc uz Krieviju, skaidrs, ka Krievijā tas ir tieši tāpat ļoti liels un ļoti pazīstams zīmols. Un principā jau sen uzņēmuma saknes ir Krievijā.”
Tomēr "Aquaphor" sevi pozicionē kā Rietumu kompāniju. Tam ir ražotne Izraēlā, filiāles daudzās valstīs. Šovasar tāda dibināta arī Latvijā. Uzņēmums jau vairākas nedēļas reklamējas “Rīgas satiksmes” autobusos. Iepriekš "Aquaphor" produkciju izplatīja atsevišķi tirgotāji, bet tagad tā nopērkama specializētā firmas veikalā.
Mediju publikācijas liecina, ka uzņēmuma īpašniekam Džozefam Šmitam bija divas pilsonības – Krievijas un ASV. Latvijas filiāles dibināšanas brīdī viņš norādījis ASV pilsonību, bet kā savu pastāvīgo dzīvesvietu – adresi Igaunijā. Līdz kara sākumam rietumu un Krievijas "Aquaphor" uzņēmumi bija juridiski saistīti. Tagad uzņēmums paziņojis, ka Krieviju pametis.
Polina Volkova, Igaunijas biznesa laikraksta "Äripäev" žurnāliste:
“Pēc kara sākuma šī saikne tika formāli pārtraukta. Viss bizness Krievijā saglabājās, bet uzņēmuma īpašnieks un dibinātājs Džozefs Šmits vienkārši pārrakstīja Krievijas uzņēmumu uz sava vārda. Proti, viņš palika kā abu šo divu virzienu īpašnieks. Bet nepastāv formāla saikne starp Rietumu uzņēmumiem un Krievijas uzņēmumiem.”
Igaunijas lielākā biznesa laikraksta "Äripäev" žurnāliste Polina Volkova šī gada sākumā izpētīja, ka Igaunijā ražotā produkcija turpina plūst uz Krieviju. Tur bizness aug – nesen atklāta jauna rūpnīca. Produkciju iepērk arī ar militāro nozari saistīti uzņēmumi.
Savās jaunākajās finanšu atskaitēs uzņēmums raksta, ka ievērojami samazinājis detaļu piegādes no Krievijas. Tiesa gan, "Aquaphor" produkti aizvien tiek pārdoti arī okupētajā Ukrainas Krimas pussalā, par ko ražotājs saka - tam nekas neesot zināms.
Polina Volkova, Igaunijas biznesa laikraksta "Äripäev" žurnāliste:
“Es atradu šī uzņēmuma vietnē sertifikātu, ko parakstījis "Aquaphor" direktors, kurā teikts, ka uzņēmums "Aquakrim", kas pārdod "Aquaphor" produkciju, ir oficiālais "Aquaphor" izplatītājs.”
"Aquaphor" vadība "Nekā personīga" atbildēja, ka ar Krievijas uzņēmumu Igaunijā reģistrētajai "Aquaphor International" vairs neesot nekādas saistības. Savukārt Eiropā ražotie filtri ir humanitāra produkcija, kas nav sankcionēta, tādēļ tā tiek brīvi tirgota visos kontinentos.
Filtru ražotājs nav izņēmums - desmitiem Latvijas uzņēmumu turpina importēt un eksportēt Krievijas preces. Citi jau pēc Krimas aneksijas tirgu pameta.
Agnese Alksne-Bensone, Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platformas valdes priekšsēdētāja:
“Tas jau bija pirmais signāls daudziem uzņēmumiem izvērtēt riskus, vai sadarboties ar Krieviju vai ne. Tie uzņēmumi, kas tiešām izvērtēja, ka tas varētu būt kritiski, risks varētu eskalēties, pieņēma lēmumu sākt pārkārtoties un iziet ārā no tirgus.”
Ir arī tādi uzņēmumi, kuri izgāja ārā tāpēc, ka rietumu patērētājs teica, ka nevēlas, lai zīmols būtu saistīts ar šo valsti, bet pārsvarā tie ir uzņēmumi, kuriem ir pietiekami lieli līdzekļi, lai viņi to izdarītu ātri.
Vieglāk to izdarīt tiem, kam Krievija nebija vienīgais vai galvenais tirgus. Piemēram, Latvijas farmācijas ražotājiem “Olainfarm” un “Grindeks” tas joprojām nav izdevies.
Agnese Alksne-Bensone, Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platformas valdes priekšsēdētāja:
“Jautājums, kas būtu jāuzdod ikvienam uzņēmumam, kuram joprojām ir kaut kāda saistība ar šo tirgu, - kāds ir jūsu plāns un cik ilgā laikā jūs redzat, ka varēsiet pārkārtoties līdz galam.”
Līdz ar krievu dabasgāzes un naftas produktu sankcionēšanu, kā arī lauksaimniecības produktu tranzīta ierobežošanu imports Latvijā no šīs valsts strauji krities. Savukārt eksports ir tikpat liels kā pirms kara. Tas gan ir tādēļ, ka liela daļa preču kustības Krievijas virzienā tagad notiek pār Latvijas robežu.
Matīss Mirošņikovs, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas ekonomists:
“Preču eksporta vērtība nav būtiski mainījusies laika gaitā. Tā ir diezgan stabila, bet tas, kas ir vērojams, ka ir pieaudzis īpatsvars tā sauktajām luksusa precēm. Tie lielākoties ir dažādi alkoholiskie dzērieni, arī apģērbi, kosmētika.”
Luksusprecēm, kas dārgākas par 300 eiro, ir noteiktas sankcijas. Ja drēbes, kosmētika, alkohols un viss cits ir lētāks, tad ierobežojumu nav. "Nekā personīga" šopavasar jau stāstīja, ka caur Latviju Krievijā nonāk arī vīns no bijušā Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva itāļu vīna darītavas.
Matīss Mirošņikovs, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas ekonomists:
“Tiem lielākoties Krievija bija vienīgais noieta tirgus vai vienīgais partneris. Diezgan bieži tomēr ir jāaplūko, kas ir tie uzņēmumi, kas turpina tirgoties ar Krieviju. Diezgan bieži tie ir starpnieki, piegādātāji, tie ir uzņēmumi, kas nemaz nenonāk publikas acīs, nosaukums nekur baigi neparādās, viņiem var būt arī diezgan vienaldzīgs publikas viedoklis, jo neviens nezina, ka viņi eksistē.”
Tāpat kā pie mums, arī Igaunijā uzņēmumi izjūt sabiedrības spiedienu pārtraukt biznesu ar Krieviju. Valsts dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam “Operail” valdība lika pārtraukt apkalpot krievu kravas. Tagad “Operail” nodots privatizācijai. Jāpiebilst, ka daļu kravu, ko Igaunijas valsts uzņēmums atteicās pārvadāt, pārņēmis “Latvijas dzelzceļa” meitas uzņēmums Igaunijā.