/nginx/o/2024/10/20/16430632t1h2af9.jpg)
Kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis norāda uz uzņēmēju spiedienu atvieglot būvniecību Rīgas vēsturiskajā centrā. Šī nav pirmā reize, kad viņš izceļ konkrētas iecerētās jaunbūves, kas apdraud pilsētas seno plānojumu. Iestādes izveidotājam un ilggadējam vadītājam pēc divām nedēļām darba vieta jāpamet, jo kultūras ministre nolēmusi ar Dambi darba attiecības neturpināt.
Pirms diviem gadiem “Signet Bank” meitas uzņēmums “Citra Development” organizēja konkursu vērienīgai apbūvei pašā Vecrīgas sirdī Tirgoņu un Kaļķu ielas stūrī. Rātsnama tuvumā iecerētajam četrzvaigžņu viesnīcu kompleksam jāievēro prasības, kādas ir, būvējot vēsturiskā centra aizsardzības zonā.
Vēsturiskās ēkas, kas atradās šajos divos Rīgas vēsturiskā centra kvartālos, tika nopostītas Otrajā pasaules karā. Padomju laikā šajā vietā atradās laboratorijas ēka, ko vēlāk nojauca, un pēdējos gados šo teritoriju izmanto ielu tirdzniecībai. Projekta īstenotāji atjaunotajos divos kvartālos grib viesnīcu kompleksu ar 280 numuriņiem. Taču biznesu jāsalāgo ar vēsturisko vidi.
Konkursā uzvarēja arhitektu biroja “Legzdiņš un partneri” darbs. Par septiņu stāvu jaunbūvēm domas dalījās Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomē. Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis norādīja, ka astoņas mājas ar 12 dažādām fasādēm ir par augstu. Pēc tik iespaidīgas iejaukšanās viduslaiku sajūta Vecrīgā mazināsies.
Dambja viedokli daļēji apstiprinājis arī nesenais UNESCO Pasaules mantojuma centra negatīvais atzinums. Tajā norādīts, ka projekta mērogs jāsamazina. Ēku uzcelšana iecerētajā veidolā, pēc UNESCO domām, radītu būtisku kaitējumu Pasaules mantojuma universālajai vērtībai.
Juris Dambis, Dr. Arch. Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs:
“Tas objekts pietiekami labi neiekļaujas vidē. Objekts ir par augstu. Nāksies uzņēmējam projektu koriģēt, savus nodomus nedaudz koriģēt un panākt, lai šis objekts iekļaujas vēsturiskajā vidē.”
Viesnīcu kompleksa pieaicinātais konsultants Sergejs Frolovs “Nekā personīga” sacīja, ka ar UNESCO atzinumu vēl neesot iepazīstināts un tas esot vērtējams kā viedoklis. Būvprojekts jau iesniegts minimālā sastāvā saskaņošanai būvvaldei. Un, ja reiz tas tik tālu ticis, tas nevar tikt atzīts par nederīgu. Dambis savukārt paliek pie pozīcijas, ka projekts nav saskaņots un atļauja būvēšanai nav dota.
Pagājušā gada rudenī valsts pārvaldē notika darbs pie administratīvā sloga mazināšanas ar būvniecību saistītos jautājumos, kas skar kultūras mantojuma saglabāšanu. Uzņēmēji bija sūdzējušies Ekonomikas ministrijai.
Olga Feldmane, EM Būvniecības politikas departamenta direktore:
"Ilgstoši mēs saņemam sūdzības par to, ka tā birokrātija, kā būvēt Rīgas vēsturiskajā centrā, ir ārkārtīga, un uzņēmēji uzskata, ka tā ir nesamērīga, kas būtiski kavē. Ne vienmēr administratīvais process rezultējas ar kvalitatīvu arhitektūru. Reizēm mēs varam iziet visu to garo procesu un brīnīties, kurš kaut ko tādu vispār atļāva uzbūvēt. Tas bija tas stāsts, kā uzlabot procesu, nepazaudējot kvalitāti, bet padarīt skaidru procesu uzņēmējam, cik tas viņam maksās un vai viņš varēs to atpelnīt vēlāk."
NP: Vai sūdzējās konkrēti uzņēmēji vai uzņēmumu grupas?
O.F.: “Nekustamo īpašumu attīstītāju alianse.”
Valsts kanceleja oktobrī organizēja piecas tikšanās, lai izrunātu kultūras pieminekļu aizsardzības regulējumu un tā ietekmi uz būvniecības procesu un UNESCO mantojumu. Iemesls inovāciju sprinta organizēšanai bijis uzņēmēju un Ekonomikas ministrijas rosinājums. Attīstītājus pārstāvēja Ints Dālderis. Viņš šajā vasarā kļuvis par Ministru prezidentes Evikas Siliņas padomnieku Eiropas Savienības fondu jautājumos. Un amatu biedrībā ar padomnieka pienākumiem apvienos.
Ints Dālderis, Ministru prezidentes padomnieks, biedrības “Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse” valdes priekšsēdētājs:
“Sprintā aizstāvam attīstītāju iespējas investēt vairāk vēsturiskajā centrā. Tas ir šobrīd galvenais. Vēsturiskās ēkas ļoti daudzas stāv tukšas.
Bez grandiozām investīcijām mēs sagaidīsim Pompejas pilsētu, mirušu pilsētu, un, manuprāt, neviens to negrib. Tās ir tās diskusijas, par kurām šobrīd runājam."
Nekustamo īpašumu attīstītāji uzskata, ka jāatļauj apvienot vēsturiskos zemesgabalus, jo tas traucē uzņēmējdarbībai. Kā piemērs minēts kvartāls bijušās “Laimas” fabrikas teritorijā, kur “Linstow Baltic” iecerējis vērienīgu attīstību. Padomju laikā būvēja pāri vēsturiskajām robežām. Taču, rūpnīcu nojaucot, atsevišķi zemesgabali ir bez piekļuves tiesībām. Un platība attīstītājiem sanāk pārāk maza viņu iecerēm, stāsta ekonomikas ministrijā.
Uzņēmēji iepriekš norādījuši arī uz vēlmi atteikties no arhitektūras ideju konkursiem. Jo tas ir dārgi un laikietilpīgi. Likums patlaban nosaka, ka jaunu ēku būvniecība aizsargājamajā teritorijā pieļaujama tikai pēc atklātos arhitektūras konkursos izraudzītiem projektiem. Arhitekti pret abu šo normu atcelšanu kategoriski iebilst.
Reinis Liepiņš, arhitekts:
“Mums Rīga ir cienījama arhitektūras metropole. Kuram vēl tāda ir – gan vēsturiskais centrs, gan parka josla, gan apbūve līdz pat vēsturiskā centra robežām ir augsta līmeņa arhitektūras sasniegums, kas tapis 19., 20 gs. Mums tā vide jāuztur attiecīgā kvalitātē. Mēģināt pārskatīt kaut kādas prasības, atcelt arhitektūras konkursu būtu pilnīgs absurds!
Konkurss ir viens no veidiem, kā iegūt kvalitatīvu arhitektūru centros. Lai būtu izslēgta iespēja, ka tiek īstenots kaut kāds apšaubāma līmeņa kapitāls, kas grib izveidot kaut kādu sava līmeņa estētiku, ne ar vienu nerēķinoties.”
Juris Dambis, Dr.Arch. Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs:
“Ja mēs salīdzinām Rīgas situāciju ar Tallinu un Viļņu, tad, manuprāt, mums ir izdevies saglabāt kultūrvēsturisko ainavu diezgan kvalitatīvu.
Mēs neesam pieļāvuši lielas pilsētbūvnieciskas kļūdas. Tās, kuras ir pieļautas, varbūt kā “Stockmann” centrs, ir sekmējušas stingrākas politikas veidošanu.”
2003. gadā Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanai tika izvirzītas stingrākas prasības. Jo tolaik, pēc Dambja stāstītā, Rīgas attīstības kvalitātē bija iestājusies krīze. Viņš savā amatā bijis vairāk nekā 30 gadus un attīstītāju spiedienu izjutis vairākkārt. Dambis rakstiski informējis Kultūras ministriju, ka šādu ceļu nevajadzētu iet, bet kultūras ministre Agnese Lāce neatrada laiku, lai ar viņu tiktos.
NP: Uzņēmēju spiediens ir bijis nepārtraukts, vai tas šobrīd ir vēl saasinājies?
Juris Dambis, Dr.Arch. Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs: Jā. Par šiem diviem aspektiem (normu atcelšanu), jā. Ja tas notiktu, tad mēs atgriežamies atpakaļ kaut kur ap 2000. gadu, kad tas apdraudējums bija ļoti spēcīgs.
Arhitektu vidē izskan, ka šobrīd notiek tāda kā taustīšanās, kurš būs tas vājais posms, kam uzņēmēju prasības var tikt cauri. Un jautājums ir, vai Kultūras ministrija noturēsies pret šo spiedienu.
Reinis Liepiņš, arhitekts:
“Visas sliktās lietas, kas ir notikušas Rīgas centrā, kā reiz ir notikušas ar spiedienu. “Stockmann” vai VDD ēka Marsa parkā, tās visas ir tapušas, apejot likumus. Mēs redzam, kāds ir tas rezultāts. Es domāju, ka mums ir pietiekami labi sakārtoti kultūrvēsturiskā mantojuma likumi. Jaunbūves Rīgas centrā nav problēmas. Jautājums ir par viņu arhitektonisko kvalitāti.”
Gan Kultūras, gan Ekonomikas ministrijā uzsver, ka patlaban neplāno atvērt Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumu.
NP: Likumu vaļā nevērsiet?
Olga Feldmane, EM Būvniecības politikas departamenta direktore: Šobrīd nav tāda nepieciešamība identificēta. Ja mēs sapratīsim arī no EM puses, ka likumā tomēr nav skaidrs regulējums, tad mēs noteikti vērsīsimies KM ar lūgumu likumu atvērt.
Diskusijas par iespējamu būvniecības atvieglošanu Rīgas vēsturiskajā centrā sakrīt ar Dambja pilnvaru termiņa beigām. Kultūras ministrs Nauris Puntulis no Nacionālās apvienības divreiz pagarināja viņa pilnvaru laiku, bet “Progresīvo” nostāja ir cita.
8. oktobrī izsludināts konkurss uz Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītāja amatu. Dambis tajā nepiedalīsies. Viņš saņēmis darba uzteikumu. Aprīlī viņu par to rakstiski informēja bijusī ministre Agnese Logina. Un atkārtoti oktobra sākumā – ministre Agnese Lāce. 8.novembris norādīts kā Dambja pēdējā darba diena.
Agnese Lāce, kultūras ministre (Progresīvie):
“Es domāju, ka Dambja kunga publiskie izteikumi pa to, ka ministrijā nav intereses par kultūras mantojuma jautājumu, zināmā mērā bija saistīti ar šo procesa gaitu. Un sarunā sapratu, kas pavasarī nav bijis cieņpilni, es atvainojos viņam par to, ka pavasarī nav bijusi padziļināta saruna, kā notiks tālākais darbs un jauna vadītāja izvēle. Es tiešām novērtēju viņa darbu šīs iestādes izveidē un ilgstoši strādājot kultūras mantojuma aizsardzībā.
Konkurss turpināsies, pieteikumu termiņš ir 6.novembris, bet jebkurā gadījumā es vēlos norādīt, ka netiks apstiprināts tāds kandidāts, kas neatbilst visaugstākajiem standartiem. Kas neatbilst nozares interesēm. Un šī te steidzamība nebūs iemesls apstiprināt šai amatā jebkuru.”
Vairāki desmiti arhitektu un domubiedri atklātā vēstulē aicina kultūras ministri un Valsts kanceleju pārdomāt Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadības nomaiņas procesu un apturēt neveiksmīgi organizēto konkursu.
Reinis Liepiņš, arhitekts:
“Tas konkurss ir jāaptur! Un jāizrunā visas tās lietas, ko tad visas iesaistītās puses grib. Es domāju, ka gan konkursa nolikums, prasības pretendentiem, gan arī īsais laiks un pēkšņā izsludināšana neliecina par labu praksi.”
Arhitekti iebilst pret pārāk zemajām konkursa prasībām. Un uzskata, ka nepietiekami kompetents vadītājs kultūras mantojuma nozares vadībā radītu risku, ka pārvaldes lēmumi var tikt ietekmēti politisku vai ekonomisku interešu labā.
Dambis uzsver, ka viņa vadītās iestādes izstrādāti priekšlikumi ministrijā iestrēgst pārāk ilgi. Piemēram, kultūras pieminekļu aizsardzības nozares civilās aizsardzības pasākumu plāns bez virzības ministrijā nogulēja 14 mēnešus.