Lietuvas Seima vēlēšanu otrajā kārtā piedalījušies 41,31% vēlētāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) dati, kas publicēti svētdienas vakarā pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas.
Lietuvas Seima vēlēšanu otrajā kārtā pie balsošanas urnām devies 41% vēlētāju
30,52% vēlētāju nobalsoja vēlēšanu dienā svētdien, bet vēl 10,8% nobalsoja iepriekšējā balsošanā no otrdienas līdz ceturtdienai un balsošanā mājās piektdien un sestdien.
Vēlētāju aktivitāte ir augstāka nekā 2020.gada parlamenta vēlēšanu otrajā kārtā, bet zemāka nekā šogad pirmajā balsošanas kārtā.
2020.gadā otrajā kārtā nobalsoja 39,24% vēlētāju, savukārt pirms divām nedēļām vēlētāju aktivitāte sasniedza 52,18%.
Astoņi kandidāti jau vēlēšanu pirmajā kārtā, kas notika 13.oktobrī, ieguva pietiekamu atbalstu, lai nodrošinātu mandātu nākamajā parlamenta sasaukumā. Pirmajā kārtā tika ievēlēti arī visi 70 deputāti daudzmandātu apgabalā, kurā balsošana notiek pēc partiju sarakstiem.
Otrajā kārtā Sociāldemokrātu partijai ir 37 kandidāti, konservatīvajai partijai "Tēvzemes savienība - Lietuvas kristīgie demokrāti" - 33 kandidāti, labēji populistiskajai partijai "Nemunas rītausma" - 13 kandidāti, centriski kreisajai Demokrātiskajai partija "Lietuvas vārdā" un centriski kreisajai Zemnieku un zaļo savienībai - katrai desmit kandidāti, Liberāļu kustībai - deviņi kandidāti, liberālajai Brīvības partijai, centriski labējai partijai "Poļu vēlēšanu akcija - Kristīgo ģimeņu savienība" un kreisajai Reģionu partijai - katrai trīs kandidāti, liberālajai partijai "Brīvība un taisnīgums" - divi kandidāti, vēl divi kandidāti ir neatkarīgi un viens kandidāts ir no labējās Nacionālās apvienības.
Kā liecina pirmās vēlēšanu kārtas rezultāti, nākamajā Seimā sociāldemokrāti jau nodrošinājuši 20 mandātus, konservatīvie – 18 mandātus, "Nemunas rītausma" – 15 mandātus, Demokrātiskā partija "Lietuvas vārdā" un Liberāļu kustība - katra astoņus mandātus, zaļzemnieki- sešus mandātus, "Poļu vēlēšanu akcija - Kristīgo ģimeņu savienība"- divus mandātus, kā arī ievēlēts viens neatkarīgais kandidāts.
Gaidāms, ka pēc vēlēšanām valdības veidošana tiks uzticēta sociāldemokrātu līderei Vilijai Blinkevičūtei.
Lai gan pastāv iespēja, ka konservatīvie, kas pašlaik veido valdošo koalīciju ar Liberāļu kustību un Brīvības partiju, varētu iegūt vairāk mandātu nekā sociāldemokrāti, nākamajā Seima sasaukumā viņiem varētu neizdoties atrast pietiekami daudz partneru jaunas valdošās koalīcijas izveidošanai.
Seims, kurā ir 141 deputāts, tiek ievēlēts uz četriem gadiem. 70 deputātus ievēlē daudzmandātu apgabalā pēc partiju sarakstiem, bet 71 deputātu - vienmandāta apgabalos.
Balsstiesības ir vairāk nekā 2,3 miljoniem Lietuvas pilsoņu.