Ko tās mammas tur atkal streso!

Mazajam nesokas podiņmācība. Lielākais atnesis no bērnudārza iesnas, deguns ciet, negrib ēst, čīkst – kā tagad lai saprot, cik nopietni tas viss var izvērsties. Būtu atkal jārunā ar audzinātāju, bet viņa nekad nejūtas vainīga, ka grupiņa pilna ar puņkainiem bērniem. Tētis nepalīdz, tikai iedod dēlam savu viedtālruni, lai būtu miers, kamēr pats “iezombējies” datorā, bet divgadnieks tikmēr pakāpies uz krēsla un plosa telpaugus...

Nemaz nevajag lielus likteņa triecienus, lai justu nemitīgu spriedzi. Pilnīgi pietiek ar sīkām ķibelēm, kas krājas cita pie citas. Tā tas ir lielākajai daļai cilvēku, un nav vērts ne gausties, ne salīdzināt, kuram stress ir lielāks, jo arī šajā ziņā visi esam unikāli un spriedzi mums rada stipri atšķirīgi faktori. Bet viens gan ir skaidrs: ja tu jūti, ka stresa par daudz, centies to samazināt vismaz līdz tādam līmenim, ar kuru tu spēj sadzīvot, nenodarot pāri savai veselībai.

Akūts un hronisks

Akūts stress ir dabiska parādība – tūlītēja atbildes reakcija uz briesmām vai kādu citu spēju satricinājumu, kas vajadzīga, lai organisms varētu strauji mobilizēties un izkļūt no draudīgās situācijas, uzbrukt vai bēgt. Reakcija ir spēcīga, taču saskaņā ar dabas likumiem tā neturpinās ilgi. Tā kā sabiedrība dabas likumus īpaši nerespektē, tā mēdz cilvēkus ilgstoši pakļaut akūta stresa ietekmei un tas pāraug hroniskā stresā, ar laiku nodarot daudz lielāku postu. Rodas dažādas problēmas: galvassāpes un pastāvīgs nogurums, koncentrēšanās grūtības, aizkaitināmība vai nomākts garastāvoklis, nemitīga aizvainojuma sajūta un vēlēšanās norobežoties. Stress ir veicinošs faktors daudzām slimībām un negadījumiem.

Ilgtermiņa stratēģija stresa iegrožošanai

* Plāno savu laiku, un dzīve kļūs daudz vienkāršāka. Visu paredzēt nevar nekad, tomēr tas palīdz noteikt prioritātes: kuras lietas ir neatliekamas, kuras var pagaidīt, bez kurām vispār iespējams iztikt.

* Atrodi optimālo līdzsvaru starp savām personīgajām, darba un ģimenes interesēm. Atsakies no pasākumiem, kas tev nav vajadzīgi un nepamatoti atņem pārāk daudz laika un enerģijas.

* Izvirzi savus dzīves mērķus saistībā ar ģimeni, darbu, draugiem, vaļasprieku, labdarību u.c. Tas palīdz just, ka dzīvei ir jēga.

* Centies ievērot veselīga dzīvesveida principus: pareizi ēst, vingrot, pavadīt laiku svaigā gaisā, nesmēķēt, nenodoties alkohola pārmērībām, pietiekami izgulēties. Tas nav nekas jauns, tomēr lieliski mazina stresu.

* Meklē un pieņem atbalstu (morālu, materiālu vai citādu) no ģimenes locekļiem, draugiem, darbabiedriem, domubiedriem u.c. Ja netiec galā, vērsies pie psihologa vai psihoterapeita.

* Mērķtiecīgi centies domāt to labāko. Izrunā savas problēmas ar cilvēkiem, kuriem tu uzticies, un meklē tām risinājumu.

Īstermiņa risinājumi

Katram ir savas metodes, lai ātrāk atbrīvotos no stresa, un tās mēdz būt gan veselīgas, gan neveselīgas. Palīdzēt var mūzikas klausīšanās, sava mājdzīvnieka samīļošana, vingrošana, pastaiga dabā, darbs dārzā, iešana vannā vai dušā, zīmēšana, rokdarbi un citas radošas izpausmes, lūgšana, arī sirsnīga izraudāšanas vai izsmiešanās, dziļā elpošana, meditācija. Nedrīkst nodoties destruktīviem stresa pārvarēšanas veidiem, piemēram, ātruma pārsniegšanai, braucot ar mašīnu, smēķēšanai, alkohola lietošanai, negausīgai ēšanai vai skandālu provocēšanai un negatīvo emociju izgāšanai uz citiem.

Pretstresa uzturs?

Skaidrs – stresa gadījumā nedrīkst impulsīvi pārēsties, bet tomēr – ko tādu lai apēd? Dažādos avotos minēti tādi produkti kā tumšā šokolāde, tītaru gaļa, banāni, treknās zivis un jūras veltes, rieksti, avokado, biezpiens, tofu un vēl citi, ar konkrētu pamatojumu vai bez tā. Norādīts, ka stresa apstākļos pieaug B grupas vitamīnu patēriņš, tāpēc vēlama rudzu maize, zaļie lapu dārzeņi, brokoļi, pilngraudu auzu pārslas, olas, siers, apelsīni. Šie vitamīni iesaistīti “laimes hormona” serotonīna ražošanā, kas, sadarbojoties ar diviem citiem hormoniem – noradrenalīnu un dopamīnu, palīdz atbrīvoties no stresa un izraisa emocionālu labsajūtu. Ieteicami arī skābpiena produkti, kuri satur labās baktērijas. Jaunums ir uztura bagātināšana ar psihobiotiku produktiem.

Kas ir psihobiotikas?

Īsumā: psihobiotikas ir dzīvas baktērijas, kas, uzņemtas pietiekamā daudzumā, labvēlīgi ietekmē nervu sistēmu, mijiedarbojoties ar zarnu baktērijām. Organismā darbojas zarnu – smadzeņu ass. Pagaidām tas varbūt plašākai auditorijai izklausās neierasti, taču zarnu mikrofloru dažkārt dēvē par otrajām smadzenēm. Tā sastāv no triljoniem baktēriju, vīrusu un sēnīšu. Mikroflora komunicē ar smadzenēm gan ar nervu sistēmas (galvenokārt ar klejotājnerva) palīdzību, gan ar īpašām signālmolekulām – ziņnesēm, kas tiek nogādātas smadzenēs ar asiņu starpniecību. Stress ir viens no faktoriem, kas var būtiski traucēt šai saziņai, tas negatīvi ietekmē arī mikrofloru, grauj tās līdzsvaru, radot kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumus, imunitātes kritumu, nogurumu, garastāvokļa svārstības un citas nepatīkamas izpausmes, ko diendienā piedzīvo daudzi cilvēki, tostarp māmiņas.

Psihobiotikas, piemēram, tādi baktēriju celmi kā Bifidobacterium longum 1417TM6, Lactobacillus plantarum 299v7 vai Pediococcus acidilactici CCFM64328, spēj uzlabot stresa noturību. Tas pierādīts klīniskos pētījumos. Psihobiotiku produkta Symbiosys® Serenitas® sastāvā ir baktēriju celms B.longum 1714™, safrāna ekstraksts un B6 vitamīns. Safrānu mēs pazīstam kā garšvielu, bet tā pievienošana psihobiotikām nav nejauša: safrāns satur vielas, kas uzlabo garastāvokli, palīdz tikt galā ar ikdienas spriedzi, jo palielina smadzenēs serotonīna (“laimes hormona”), dopamīna un noradrenalīna koncentrāciju. Austrumu zemēs safrānu dēvē arī par sarkano zeltu, un sakāmvārds vēsta: safrāns ikvienu dara laimīgu.

Raksts sagatavots sadarbībā ar Biocodex SIA.