Tieslietu ministrija steigā virza grozījumus par arestēto kapitāldaļu pārvaldīšanu

Likumprojekta izstrādes gaitā šādas pārvaldnieka funkcijas esot piekritis uzņemties Ekonomikas ministrijas (EM) pārraudzītais SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"".

Tomēr vēl nav izstrādāta kārtība, kā notiktu arestēto kapitāldaļu pārvaldīšana un kāda būtu pārvaldnieka atbildība, tostarp gadījumos, ja pārvaldītie uzņēmumi zaudētu vērtību. Tāpat nav skaidrs, vai un kā "Possessor" varētu mainīt tās pārvaldībā nodoto uzņēmumu amatpersonas.

Vienlaikus grozījumu projektā paredzēts, ka valsts varētu pārdot arestētās kapitāldaļas, ja pārvaldniekam šķistu, ka kapitāldaļas varētu zaudēt savu vērtību. Tam gan būtu nepieciešama arī kapitāldaļu īpašnieka piekrišana.

Tomēr vairāku gadu laikā TM nav izdevies panākt starpinstitūciju saskaņojumu izstrādātajam normatīvajam aktam, lai to varētu izskatīt Ministru kabinetā un virzīt uz Saeimu ierastajā kārtībā. Tāpēc TM aicinājusi Saeimas Juridisko komisiju grozījumus virzīt kā savu priekšlikumu, turklāt darīt to steidzamības kārtā.

Par grozījumu virzību Saeimā Juridiskā komisija spriedīs otrdien, 29.oktobrī.

TM skaidro, ka grozījumi nepieciešami, lai novērstu nepilnības likumos, kas saistīti ar kapitāldaļu (akciju) vai paju arestu. Pašreiz likums ļauj procesa virzītājam, uzliekot arestu kapitāldaļām, pieprasīt, lai uzņēmums vai kooperatīvs pārskaita visus naudas līdzekļus uz norādīto kontu. Tas arī aizliedz atsavināt vai apgrūtināt arestētās kapitāldaļas.

Tomēr trūkstot veida, kā pārvaldīt arestētās kapitāldaļas, kas varot novest pie to vērtības samazināšanās vai zuduma, skaidro TM. Tas nākotnē varot apgrūtināt procesuālo izdevumu un kaitējuma kompensācijas piedziņu, noziedzīgi iegūtas mantas atdošanu īpašniekam, noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju un mantas konfiskāciju kā papildsodu.

Tāpēc rosināts ieviest Kriminālprocesa likumā jaunu pantu, kas noteiks, ka arestētās kapitāldaļas (akcijas) vai pajas tiks nodotas pārvaldīšanā, lai tās uzraudzītu un saglabātu to vērtību.

Jaunais pants paredz, ka procesa virzītājs, uzliekot arestu kapitāldaļām, var nodot tās pārvaldīšanā Ministru kabineta noteiktajam pārvaldniekam. Pirms šī lēmuma pieņemšanas procesa virzītājs var konsultēties ar pārvaldnieku par lēmuma lietderību. Pirmstiesas procesā šo lēmumu apstiprinātu izmeklēšanas tiesnesis.

Paredzēts noteikt, ka arestēto kapitāldaļu pārvaldniekam jāinformē procesa virzītājs par risku, ka daļas varētu zaudēt savu vērtību. Savukārt procesa virzītājs, saņemot šādu informāciju, ar arestēto kapitāldaļu īpašnieka vai likumīgā valdītāja piekrišanu varēs pieņemt lēmumu par kapitāldaļu pārdošanu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Ministru kabinetam arī būs jānosaka arestēto kapitāldaļu pārvaldīšanas kārtība un pārvaldīšanas izdevumu aprēķināšanas un segšanas kārtība, kā arī pārvaldnieka atbildības apjoma.

Ar grozījumiem arī paredzēts noteikt gadījumus, kad kapitāldaļas netiek nodotas pārvaldīšanā. Šie gadījumi esot paredzēti, lai izvairītos no situācijām, kad pārvaldīšanas izmaksas pārsniegtu arestēto kapitāldaļu vērtību.

Piedāvāts noteikt, ka pārvaldīšanā nenodod kapitāldaļas, ja uzņēmums vai kooperatīvs ir izveidots vai izmantots noziedzīgiem nolūkiem un neveic reālu saimniecisko darbību. Šis punkts attiecas uz gadījumiem, kad uzņēmums ir izveidots, piemēram, lai legalizētu noziedzīgi iegūtus līdzekļus. Kritēriji esot kumulatīvi, tas ir, uzņēmumam jābūt gan saistītam ar noziedzīgu darbību, gan tas neveic reālu saimniecisko darbību.

Likumprojekta izstrādes gaitā ir notikušas sarunas ar "Possessor", kas konceptuāli esot piekritis uzņemties arestēto kapitāldaļu pārvaldīšanas uzdevumu.

"Possessor" valdes locekle Inese Āboliņa norādīja, ka "Possessor" šim uzdevumam izvēlēts, jo uzņēmumam ir 30 gadu pieredze publisko aktīvu pārvaldīšanā, tostarp kapitāla daļu pārvaldībā un pārdošanā.

Pēc viņas teiktā, likumprojekta mērķis ir uzraudzības nodrošināšana, panākt, lai arestētās kapitāla daļas tiktu pārraudzītas efektīvi. Lai sasniegtu mērķi, nepieciešami pārvaldnieka rīcībā esoši tiesiski instrumenti un jāveic grozījumi normatīvajos aktos.

Āboliņa norādīja, ka ""Possessor" būs tiesīga rīkoties tai dotā pilnvarojuma ietvaros atbilstoši normatīvajam regulējumam".

Šobrīd likumprojekts paredz, ka Ministru kabinets noteiks kapitāla daļu pārvaldīšanas kārtību, pārvaldīšanas izdevumu aprēķināšanas un segšanas kārtību, kā arī pārvaldnieka atbildības apjomu.

Vienlaikus ar grozījumiem Kriminālprocesa likumā tiek virzīti grozījumi Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā, kas nosaka finansējuma piešķiršanas kārtību.

Informācija Tiesību aktu portālā liecina, ka "Possessor" jau veicis aprēķinus par 17 kapitālsabiedrību iespējamu pārvaldīšanu.

"Possessor" tiešie pārvaldīšanas izdevumi gadā varētu būt robežās no 311 000 līdz 466 000 eiro, tostarp tieši iesaistīto darbinieku atalgojumam, netieši attiecināmiem izdevumiem, kā arī izdevumi ekspertu atzinumiem.

Aprēķināts arī pārvaldītāja iecelto padomes un valdes locekļu atalgojuma izmaksas - 953 000 eiro. Tiesa nav saprotams, kāpēc tie norādīti kā "Possessor" izdevumi, jo kapitālsabiedrību amatpersonas atalgo paši uzņēmumi.

Aprēķini veikti, izvērtējot tikai tos uzņēmumus, kuru sarakstu TM iesniedza "Possessor".