Komisija atbalsta obligātu e-rēķinu izmantošanu un grozījumus PVN likumā

Likumprojektam iepriekš noteikta steidzamība, un to Saeimā plānots izskatīt ceturtdien, 31.oktobrī.

Grozījumi noteiks tiesisko regulējumu attaisnojuma dokumentam jeb rēķinam, kuru izsniedz preces vai pakalpojuma saņēmējam samaksāšanai. Paredzēts, ka visiem Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem no 2026.gada 1.janvāra tiks noteikts obligāts pienākums attaisnojuma dokumentu, kuru izsniegs samaksāšanai par preci vai pakalpojumu, noformēt kā strukturētu elektronisko rēķinu (e-rēķinu).

Turklāt pārejas noteikumi paredz, ka no 2025.gada 1.janvāra Latvijā reģistrēts uzņēmums rēķinu, kuru izsniedz budžeta iestādei, noformēs kā e-rēķinu. Šāds risinājums likumprojektā paredzēts, lai sekmētu efektīvu publiskā sektora funkciju izpildi un nodrošinātu iespējamo funkciju automatizāciju. Tas vienlaikus efektivizētu grāmatvedības uzskaites procesu digitalizēšanu, tostarp saistībā ar Vienoto pakalpojumu centra izveidi valsts pārvaldē.

Lai noteiktu e-rēķina aprites kārtību, tostarp tehniskos datu apmaiņas ceļus, piegādes un saņemšanas veidus, nepieciešamos pielāgojumus e-adresē un citus e-rēķinu aprites tehniskos aspektus, likumā tiks dots deleģējums Ministru kabinetam (MK) līdz 2025.gada 1.jūlijam izdot noteikumus, kuros būs noteikta e-rēķina aprites kārtība.

MK noteikumos tiks ietverts, ka nodokļu maksātāju B2B ("Business to Business") segmentā obligātās iekšzemes e-rēķinu aprites nodrošināšanai tiks ieviests risinājums decentralizētai e-rēķinu apritei, izmantojot trīs elektroniskos nosūtīšanas veidus. Tie ietver bezmaksas valsts piegādes risinājumu (e-adrese), PEPPOL ("Pan-European Public Procurement On-Line") pakalpojuma sniedzējus jeb operatorus (maksas pakalpojums), kā arī individuālā veidā starp nodokļu maksātājiem, proti, rēķina izrakstītājam un saņēmējam vienojoties par aprites kanālu, piemēram, izmantojot e-pastu vai tiešās programmatūras integrācijas saskarnes.

Lai no 2026.gada 1.janvāra nodokļu maksātāji varētu izpildīt prasību par obligāto iekšzemes e-rēķinu apriti un e-rēķinu datu nodošanu Valsts ieņēmumu dienestam (VID), tiks nodrošināti arī bezmaksas datu nosūtīšanas kanāli - e-adrese vai Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) API ("Application Programming Interface") risinājums vai manuāli, augšupielādējot e-rēķina datni EDS saskarnē.

Budžeta komisija konceptuāli atbalsta grozījumus PVN likumā

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien pirmajam lasījumam Saeimā atbalstīja grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, kas paredz atvieglot un vienādot PVN piemērošanas noteikumus un prasības maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU).

Ar grozījumiem likumā plānots pārskatīts esošo atvieglojumu, kas ļauj MVU, ievērojot noteiktu slieksni, nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN maksātāju reģistrā un nemaksāt PVN.

Pašlaik MVU var piemērot atbrīvojumu nemaksāt PVN līdz noteiktam slieksnim tikai savā valstī. Savukārt pēc likuma grozījumiem MVU, kas veic ar PVN apliekamus darījumus arī citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, būs tiesīgs piemērot attiecīgās ES dalībvalsts PVN atbrīvojumu mazajiem uzņēmumiem, kā to ir noteikusi konkrētā ES dalībvalsts.

Kā priekšnoteikums šādu tiesību īstenošanai būs MVU apgrozījums, kas nevarēs pārsniegt attiecīgās ES dalībvalsts atbrīvojuma slieksni un kopējo apgrozījumu ES, kas ir noteikts 100 000 eiro apmērā. Šī kārtība būs attiecināma uz citu ES dalībvalstu PVN maksātājiem, kas veic ar PVN apliekamus darījumus iekšzemē, kā arī iekšzemes PVN maksātāji varēs izmantot MVU atbrīvojumu citās ES dalībvalstīs.

Grozījumi paredz, ka PVN reģistrācijas slieksnis no nākamā gada tiks aprēķināts nevis par iepriekšējiem 12 mēnešiem, kā līdz šim, bet gan par kalendāro gadu.

Tiks precizēti arī darījumu veidi, kas veido PVN reģistrācijas slieksni. Papildu ar PVN apliekamajiem darījumiem PVN reģistrācijas sliekšņa vērtībā tiks iekļauti arī ar PVN neapliekamie darījumi ar nekustamajiem īpašumiem un finanšu un apdrošināšanas pakalpojumi. Turklāt, ja vienā kalendārajā gadā būs sasniegts PVN reģistrācijas slieksnis, nākamajā gadā MVU būs jākļūst par reģistrētu PVN maksātāju un jāmaksā PVN. Tas tiks attiecināts arī uz tiem MVU, kuriem atbilstoši likuma grozījumiem aprēķinātais PVN reģistrācijas slieksnis ir pārsniegts 2024.gadā. Tādējādi likuma grozījumos ir paredzēti pārejas noteikumi, kas nosaka PVN maksātāju rīcību gadījumā, ja atbilstoši jaunajam regulējumam 2024.gadā ir pārsniegts PVN reģistrācijas slieksnis.

Likuma grozījumos tiks ieviests arī pārejas periods tiem PVN maksātājiem, kuriem apgrozījums kalendārajā gadā pārsniedz PVN reģistrācijas slieksni, no kura jāreģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā un jāsāk maksāt PVN. MVU varēs turpināt nemaksāt PVN līdz kalendārā gada beigām, ja to apgrozījums attiecīgajā gadā nepārsniegs PVN reģistrācijas slieksni 50 000 eiro par vairāk nekā 10%, proti, 5000 eiro. Šādā gadījumā PVN maksātājiem būs jāreģistrējas VID PVN maksātāju reģistrā un jāmaksā PVN par ar PVN apliekamiem darījumiem tikai no nākamā kalendārā gada. Tomēr, ja MVU apgrozījums kalendāra gada laikā pārsniegs 55 000 eiro, tam būs pienākums reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā un maksāt PVN no minētās vērtības pārsniegšanas brīža.

Likumprojektā ir iekļauti arī citi grozījumi, kas ir izstrādāti, sadarbojoties ar VID, nozaru ministrijām un nevalstisko sektoru. Tie ir vērsti uz PVN 0% likmes piemērošanas pārskatīšanu darījumos ar Latvijā reģistrētām diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, preču iegādes ES teritorijā definīcijas precizēšanu, pakalpojumu sniegšanas vietas precizēšanu kultūras un sporta pasākumiem, PVN jomas tiesiskā regulējuma pilnveidošanu atbilstoši ES prasībām un saskaņošanu ar citu nozaru tiesisko regulējumu.

Šādus likuma grozījumus paredz ES direktīvas prasības.

Likuma normām jāstājas spēkā no 2025.gada 1.janvāra.