Kā kumosiņš šokolādes iestājas pret ekspluatāciju

Kā globāla kustība “Fairtrade” savu darbību uzsāka vairāk nekā pirms 30 gadiem, taču tās mērķis – veicināt ilgtspējīgu lauksaimniecību un uzlabot maza mēroga lauksaimnieku un strādnieku dzīvi attīstības valstīs – nav mainījies. Nosakot godīgus ražošanas un tirdzniecības standartus tādām precēm kā kafijai, kakao, tējai, pat rozēm un citām, “Fairtrade” palīdz nodrošināt, ka lauksaimnieki saņem taisnīgu atlīdzību, vienlaikus veicinot ētisku uzņēmējdarbības praksi un vides ilgtspēju.

Sarunā ar Janu Jesminu (Jana Jesmin), kustības “Fairtrade” klientu attiecību vadītāju Baltijā, pētījām šo standartu saturu, sertifikācijas procesa nianses un to neatsveramo lomu miljoniem mazo lauksaimnieku atbalstā visā pasaulē. Šī sistēma ne tikai nodrošina taisnīgu samaksu izejvielu audzētājiem, bet arī aktualizē citus būtiskus jautājumus, piemēram, klimata pārmaiņas vai cilvēktiesību ievērošanu piegādes ķēdēs, kas tieši skar noteiktu pārtikas izejvielu audzēšanu un ieguvi.

“Fairtrade” sertifikācija: caurspīdība un godīgums

Atšķirībā no citiem sertifikātu izsniedzējiem "Fairtrade" pats neveic pārbaudes un neizdod sertifikātus – tā vietā tas izstrādā standartus, kas nosaka galvenos nosacījumus sertifikācijas saņemšanai un saglabāšanai. Šie standarti ietver:

1) ekonomiskos kritērijus, kas nodrošina minimālo cenu un papildu prēmiju, lai palīdzētu ražotājiem ieguldīt savās saimniecībās un kopienās.

2) vides prasības, kas veicina ilgtspējīgas saimniekošanas praksi un dabas resursu aizsardzību.

3) sociālos kritērijus, kas paredz vienlīdzību un demokrātisku pārvaldību kooperatīvos, bet lielās saimniecībās arī drošus darba apstākļus un darbinieku tiesību ievērošanu.

Savukārt piesaistītās trešās puses – auditori – pārbauda audzētāju darbības atbilstību “Fairtrade” noteiktajiem kritērijiem un nodrošina objektivitāti. Standartu noteikšanas un sertifikācijas nošķiršana palīdz izvairīties no interešu konfliktiem. Lauksaimnieki vai uzņēmumi, kas vēlas iegūt sertifikātu, piesakās pie neatkarīgiem auditoriem, piemēram, “FLOCERT”, kas stingri izvērtē pretendenta atbilstību minētajiem standartiem. Turklāt “Fairtrade” ir lauksaimnieku līdzīpašumā – viņiem pieder 50% lēmējvaras , kas nodrošina, ka viņi piedalās lēmumu pieņemšanā un viņu balsis tiek sadzirdētas un uzklausītas.

Papildus tam lauksaimnieki ir arī pasargāti no neparedzētām tirgus svārstībām. Garantējot minimālo cenu produktiem, piemēram, kakao un kafijai, tiek sekmēti taisnīgi ienākumi lauksaimniekiem, pat ja tirgus cenas samazinās.

“Fairtrade” kā glābšanas riņķis mazajiem lauksaimniekiem attīstības valstīs

“Fairtrade” pamatā ir apņemšanās atbalstīt mazos lauksaimniekus, kas bieži vien apsaimnieko nelielus – līdz piecu hektāru – īpašumus. Šīs mazās ģimenes saimniecības parasti tiek nodotas no paaudzes paaudzē, un bez atbalsta daudzām no tām būtu grūti piekļūt globālajam tirgum. “Fairtrade” palīdz lauksaimniekiem apvienoties kooperatīvos, tādējādi mobilizējot resursus, palielinot spēju aizstāvēt savas intereses un pārdot produkciju par labākām cenām. “Bez šādiem kooperatīviem daudzas no šīm mazajām saimniecībām globālajā tirgū nespētu izdzīvot,” skaidro Jana Jesmina. “Godīgā tirdzniecība jeb “Fairtrade” nodrošina to konkurētspēju un uzplaukumu.”

Kā viens no šīs kustības papildu uzdevumiem ir sniegt patērētājiem iespēju pieņemt ētiskus lēmumus. Cilvēki visā pasaulē, tostarp Latvijā, var izvēlēties iegādāties produktus ar “Fairtrade” zīmi, sperot nelielu, bet ietekmīgu soli ceļā uz taisnīgāku un ilgtspējīgāku pasauli. Turklāt ikviens, kas iegādājas šādi marķētu preci, veic nelielu piemaksu, nodrošinot ne tikai lauksaimniekiem, bet arī vietējām kopienām iespēju ieguldīt līdzekļus izglītības, veselības aprūpes, infrastruktūras un citu svarīgu objektu būvniecībā.

“Katru reizi, kad kāds iegādājas produktu ar “Fairtrade” marķējumu, viņš palīdz lauksaimniekiem attīstības valstīs uzlabot dzīves kvalitāti,” uzsver Jana Jesmina. “Šīs mazās darbības tik tiešām rada būtiskas pārmaiņas. Tas ir veids, kā ikviens var sniegt ieguldījumu cīņā ar nabadzību, vides degradāciju un bērnu darbaspēka izmantošanu, kurā šobrīd pasaulē ir iesaistīti aptuveni 160 miljoni bērnu.”

Kur ir iespējams iegādāties “Fairtrade” preces?

“Lidl Latvija” ir viens no vadošajiem mazumtirdzniecības tīkliem, kas atbalsta šo kustību. Šobrīd “Lidl” veikalos Latvijā tiek piedāvāti vairāk nekā 100 “Fairtrade” produkti, tostarp šokolādes, dažādi kakao saturoši produkti, kā arī kafija un tēja. Tas ne tikai palīdz “Lidl” nodrošināt ētisku iepirkumu un atbalstīt mazos lauksaimniekus visā pasaulē, bet arī sniedz Latvijas patērētājiem iespēju pieņemt ētiskus lēmumus par pirkumiem un sekmēt globālos ilgtspējības centienus.

“Kopš šī gada marta visas šokolādes tāfelītes, kas tiek pārdotas “Lidl Latvija” veikalos, ir 100% sertificētas kā “Fairtrade” produkti. Apzināmies, ka mūsu uzņēmējdarbība veido daudzu cilvēku ikdienu. Kā biznesa partneris, darba devējs un sociāli atbildīgs uzņēmums mēs esam par viņiem atbildīgi. Tāpēc esam apņēmušies nodrošināt labus dzīves un darba apstākļus, kā arī godīgu sadarbību visās jomās un visā “Lidl” piegādes ķēdē. Bieži vien cilvēki, kuri ražo šokolādi, pat nevar atļauties to nogaršot, jo konkrētos reģionos šokolādes cena ir nesamērīgi augsta salīdzinājumā ar cilvēku algām. Pievienojoties “Fairtrade”, vēlamies popularizēt godīgas tirdzniecības principus un motivēt mūsu klientus ikdienā veikt ilgtspējīgākas izvēles,” uzsver “Lidl Latvija” korporatīvās sociālās atbildības vadītāja Antra Birzule.

“Partnerattiecības ar tādiem mazumtirgotājiem kā “Lidl” ir ļoti svarīgas,” stāsta Jana Jesmina. “Tās nodrošina platformu, kurā patērētāji var piekļūt “Fairtrade” produktiem un piedalīties šajā globālajā pārmaiņu kustībā. Katrs šādi pārdots produkts nozīmē, ka lauksaimnieks saņem godīgu atalgojumu un iespēju uzlabot savu nākotni.”

Kādi ir izaicinājumi?

Viens izaicinājums ir klimata pārmaiņas, kuru sekas tieši skar arī "Fairtrade" lauksaimniekus, negatīvi ietekmējot kafijas un kakao audzēšanu un apdraudot šīs nozares nākotni. Piemēram, šogad septembrī Āfrikā, Kenijā teritorijās, kur tiek audzētas kafijas pupiņas, gaisa temperatūra noslīdēja līdz +10 ⁰C, kas ir netipiski zema pat aukstākajos gada periodos. Šim faktoram atkārtojoties, vietējiem lauksaimniekiem var nākties meklēt pat citas kafijas šķirnes, kas spētu pielāgoties jaunajiem klimatiskajiem apstākļiem. “Vairāk nekā 40% pasaules pārtikas audzē mazie lauksaimnieki, taču viņi diemžēl ir visneaizsargātākie pret klimata pārmaiņām,” norāda Jana Jesmina. “Lai gan viņu ietekme klimata krīzē ir vismazākā, tieši viņi visvairāk izjūt tās radītās sekas.”