Rūjienas Kultūras nama teritorijas labiekārtojuma rekonstrukcija

Apsekošanas laikā tika atklāts, ka lietusūdeņi, notekot no jumta, mērcēja kultūras nama pamatus. Šī problēma radās no tā, ka nebija izbūvēta lietus kanalizācija, kas novestu ūdeni prom no ēkas. Tika izlemts risināt šo situāciju ar nestandarta pieeju, izveidojot atklātu ūdens novadīšanas sistēmu, kas funkcionāli atrisinātu ūdens novadīšanas jautājumu un izmantotu ūdeni lietusdārzos.

Ilgtspējīga risinājuma ideja

Pašvaldībai tika piedāvāts risinājums – parādīt, ka lietusūdens var būt ne tikai problēma, bet arī estētisks un noderīgs resurss. Projekta gaitā tika izvēlēta ilgtspējīga lietusūdens apsaimniekošanas metode, kuras ietvaros lietusūdeņi ir integrēti skvēra ainavā. Risinājums ir pirmais ilgtspējīgas lietusūdens apsaimniekošanas projekts Latvijā.

Projekta realizēšana bija pietiekami sarežģīta, un tajā sadarbojās dažādu jomu speciālisti – ainavu arhitekti, inženieri un citi speciālisti, lai izveidotu teritoriju, kas ir gan funkcionāla, gan vizuāli pievilcīga.

Skvēra dizains un kompozicionālie principi

Skvēra dizainā tika atspoguļota Rūjienas pilsētas identitāte, izmantojot Rūjas upes līkločus kā iedvesmas avotu. Telpas kompozicionālais risinājums atsaucas uz Rūjienas tautas tērpu brunču rakstu linearitāti un tonalitāti, kas noteica augu izvēli un skvēra telpisko struktūru. Projektā ietverta arī Kultūras nama otra ieeja (caur galveno aktu zāli), nodrošinot lielāku pieejamību ārtelpām.

Viena no projekta centrālajām sastāvdaļām bija lietusūdens novadīšanas sistēma –"sausa upe" 24 metru garumā, kurā ūdens no jumta noteksistēmām tiek izmantots skvēra augu laistīšanai. Upes līkumi tika veidoti ar betona teknēm, caur tiem ūdens tiek novadīts uz lietusdārziem.

Ilgtspējīgi risinājumi un lietusdārzi

Projekts piedāvāja risinājumu ūdens apsaimniekošanas ilgtspējas palielināšanai, izveidojot lietusdārzus. Lietusdārzi tika veidoti 6,4 m² platībā, kurā augi un oļu slānis paredzēts ūdens absorbēšanai un plūsmas samazināšanai. Lai ūdens varētu infiltrēties gruntī, skvēra virsmas tika veidotas caurlaidīgas, tā neizveidojot grunts izskalošanos un apledojumu veicinošas virszemes plūsmas. Šādi risinājumi mazina apkārtējās vides noslogojumu un uzlabo teritorijas vizuālo estētiku un funkcionalitāti.

Sausās upes tilpums tika aprēķināts lietusgāzēm ar biežumu reizi divos gados, uzņemot līdz 7,5 m³ ūdens. Tās dziļums bija 0,3 metri, un sistēma tika veidota tā, lai ūdens plūsma būtu iespējami efektīva un kontrolēta. Upes galā tika izveidota iztukšošanas caurule, lai nepieciešamības gadījumā varētu veikt sistēmas tīrīšanu.

Projekta izpilde un rezultāti

Rekonstrukcijas laikā tika veikta arī būtiska vides pielāgošana, lai harmoniski integrētu 2012. gadā uzstādīto tēlnieka Andra Vārpas veidoto skulptūru “Līgo”. Tā kā šajā lokācijā apvienota dabas baudīšana jeb atpūta ar iespēju piedalīties dažādos kultūras pasākumos, skvēram pēc rekonstrukcijas iedzīvotāji piedēvēja nosaukumu “Līgo”.

Pēc projekta realizācijas skvērs kļuva par iedzīvotāju un tūristu iecienītu vietu. Tas ieguva plašu atzinību un tika apbalvots ar vairākām balvām, tostarp Latvijas Ainavu arhitektūras balvu 2019. gadā un 2. vietu Latvijas Būvniecības Gada balvā 2015. gadā nominācijā "Publiskā ārtelpa".

Projekta pasūtītājs bija Rūjienas novada pašvaldība, savukārt realizācija tika veikta ciešā sadarbībā ar dažādiem ainavu arhitektiem, inženieriem un būvniecības speciālistiem. Projekta kopējās izmaksas sastāda 122 000 eiro (bez PVN).

Tehniskie dati:

• Adrese: Upes iela 9, Rūjiena, Rūjienas novads, LV-4240;
• Platība: 2147 m²;
• Projektēšana: 2014./2015. gads;
• Būvniecība: 2015. gads;
• Ģenerāluzņēmējs: SIA “SiMC”;
• Apakšuzņēmēji: SIA “Livest”, z/s “Abullāči 2”;
• Apbalvojumi: Latvijas Ainavu arhitektūras balva 2019, Latvijas Būvniecības Gada balva 2015.

Raksts tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu projekta Nr.1-08/103/2023 ietvaros.