Bulgārijas prokrieviskā partija apstrīd vēlēšanu rezultātus

Partija ar šādu paziņojumu nāca klajā pēc tam, kad noskaidrojās, ka tai pietrūka 30 balsu, lai iekļūtu parlamentā.

Pirmdien, turpinoties balsu skaitīšanai, visas dienas garumā šķita, ka "Veličie" būs izdevies pārvarēt 4% slieksni, kas nepieciešams iekļūšanai parlamentā. Taču pēc visu balsu saskaitīšanas izrādījās, ka partija ieguvusi 3,999% balsu - līdz iekļūšanai parlamentā tai pietrūka tikai 30 balsis.

"Mēs varam iesniegt sūdzību tiesā. Mēs vēlēsimies, lai vēlēšanas tiktu atzītas par nelikumīgām un tiktu izsludinātas jaunas vēlēšanas, kā arī vēlēsimies, lai tiktu pārbaudīts dažādu vēlēšanu komisiju darbs," paziņoja partijas ideoloģiskais līderis Ivelīns Mihailovs. Viņš piebilda, ka gaidīs, kad tiks oficiāli paziņoti vēlēšanu rezultāti.

Jau ziņots, ka svētdien Bulgārijā notika parlamenta vēlēšanas, kas bija jau septītās nepilnu četru gadu laikā.

Vēlēšanās uzvarēja konservatīvā koalīcija "Pilsoņi par Bulgārijas eiropeisku attīstību"/"Demokrātisko spēku savienība" (GERB-SDS), kas ieguva 26,4% balsu. Tomēr viņiem būs jāmeklē vēl vismaz trīs partneri parlamentā, lai izveidotu stabilu vairākumu.

Visticamākā ir koalīcija ar reformistu aliansi "Mēs turpinām pārmaiņas - Demokrātiskā Bulgārija" (PP-DB), kas ierindojās otrajā vietā ar 14,2% balsu.

Alianses varētu tikt veidotas arī ar citām partijām, piemēram, prokrieviski noskaņoto ultranacionālistu partiju "Vazraždane" ("Atdzimšana"), kas ieguva 13,4% balsu, vai divām turku minoritātes partijām "DPS-New Beginning" un APS. Turku partijas vēlēšanās ieguva attiecīgi 11,5% un 7,5% balsu.

Vēlēšanās gandrīz 30% balsu saņēma prokrieviski noskaņoti politiskie spēki.

Mihailovs, kura pārstāvētā partija "Veličie" ir atklāti nacionālistiski un prokrieviski noskaņota, apgalvo, ka citas partijas, kas iekļuvušas parlamentā, iepriekš vienojušās par saviem rezultātiem. Viņš paziņoja, ka "Veličie" visiem līdzekļiem vērsīsies pret šiem, viņuprāt, negodīgajiem vēlēšanu rezultātiem, tai skaitā organizēs streikus un vērsīsies dažādās Eiropas iestādēs un ANO.

Eiropas Ārlietu padomes (ECFR) pārstāve Marija Simeonova atzina, ka Bulgārija nav tāds problēmu cēlājs kā Viktora Orbāna vadītā Ungārija vai Roberta Fico vadītā Slovākija, bet norādīja uz Bulgārijas politisko institūciju vājināšanos, ko izraisījis skaidra politiskā redzējuma trūkums daudzo problēmu apstākļos.

"Šis vakuums ļauj nostiprināties pret sistēmu vērstām partijām, kas izplata pret Rietumiem vērstu, nacionālistisku naratīvu, sekojot tendencei, kas var apdraudēt centienus pretoties Krievijas draudiem no austrumiem. Vēlēšanas Moldovā, Bulgārijā un Gruzijā būtu jāaplūko kopā, jo tās atklāj Austrumeiropas frontes vājināšanās tendenci pirms ASV vēlēšanām," sacīja domnīcas ECFR pārstāve.