/nginx/o/2021/01/27/13599002t1h7c6a.jpg)
Eiropa ir likusi lielas cerības uz Gruzijas integrāciju savā kopienā, un, lai pretotos Krievijas ietekmei, ir ieguldīti visnotaļ apjomīgi līdzekļi – gan pilsoniskās sabiedrības stiprināšanā, gan dažādu reformu ieviešanā u.tml. Tomēr pēc sestdien notikušajām parlamenta vēlēšanām paveras aizvien pesimistiskāka aina – Kremlim ciešā sadarbībā ar vietējiem oligarhiem Gruzijā acīmredzot izdodas saglabāt savu dominanci.
Kaut gan Gruzija pērnā gada decembrī beidzot oficiāli kļuva par Eiropas Savienības kandidātvalsti, tās ceļš uz Eiropu jau bija miglā tīts, kad oligarha un multimiljardiera Bidzina Ivanišvili stūrētā partija “Gruzijas sapnis” nolēma valstī ieviest t.s. “ārvalstu aģentu likumu”, kas, līdzīgi kā Krievijā pieņemtais, kalpo par instrumentu valdības opozicionāru apklusināšanai. Par spīti opozīcijas plašajiem protestiem un sadursmēm ar policiju, likums šogad tika pieņemts. Kad pats Ivanišvili šogad no aizkulisēm atgriezās uz Tbilisi politiskās skatuves, valdība sāka drosmīgāk pieņemt arī citus likumus, kuri ir pretrunā Eiropas vērtībām, un ES šovasar lēma apturēt sarunas par Gruzijas iestāšanos.
Ivanišvili, kura bagātība tiek lēsta ap 7,5 miljardu ASV dolāru vērtībā (salīdzinājumam – Gruzijas IKP ir aptuveni 30 miljardi ASV dolāru), intervijās demonizējis Eiropas Savienību